Piedzimis matemātikas skolotāja un šahista Bernharda Šteinera (1874-1944) ģimenē. 1920. gados kļuvis par vienu no labākajiem Ungārijas jaunajiem šahistiem. 1926. gadā beidzis Budapeštas tehnisko universitāti kā mašīnbūves inženieris. 1920. gadu beigās divus gadus nostrādājis ASV. Pēc atgriešanās 1931. gadā uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā.[1] Šo panākumu atkārtojis arī 1936. gadā.
Ungārijas izlases sastāvā piedalījies trijās oficiālajās un vienā neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē:
oficiālajās šaha olimpiādēs izcīnījis bronzas medaļu (1931) individuālajā vērtējumā,
neoficiālajā šaha olimpiādē izcīnījis zelta (1936) medaļu komandu vērtējumā un sudraba medaļu (1936) individuālajā vērtējumā.
1936. gadā ārpus konkursa piedalījies Austrālijas šaha čempionātā, kurā izcīnījis pārliecinošu uzvaru. 1939. gada martā pārcēlies uz dzīvi Austrālijā, Sidnejā, kur pāris mēnešus vēlāk apprecējies ar daudzkārtējo Jaundienvidvelsas sieviešu šaha čempionātu uzvarētāju Augustu Ednu Kingstoni. Otrā pasaules kara laikā kopā ar tēvu koncentrācijas nometnē aizgājis bojā Šteinera vecākais brālis Endre (1901-1944) - arī pazīstams šahists, 1. Ķemeru starptautiskā šaha turnīra dalībnieks. Austrālijā Šteiners strādājis par rasētāju un 1944. gadā ticis uzņemts Austrālijas pilsonībā. Desmit reizes piedalījies Jaundienvidvelsas šaha čempionātos un guvis deviņas uzvaras (1940/1941, 1943, 1944, 1945, 1946, 1953, 1955, 1958). Tāpat piedalījies sešos Austrālijas šaha čempionātos, kuros uzvarējis četras reizes (1945, 1946/1947, 1952/1953, 1958/1959). 1948. gadā vienīgo reizi pēc Otrā pasaules kara apmeklējis Eiropu, kur piedalījies trīs šaha turnīros, tostarp arī Stokholmas starpzonālajā turnīrā, kurā palicis priekšpēdējā vietā.[2]
1960. gados pārstājis piedalīties nopietnos šaha turnīros.[3]
.svg){kind=small}
