Oradja

Vikipēdijas lapa
Oradja
Oradea
Oradjas pilsētas dome(Primăria)
Oradjas pilsētas dome(Primăria)
Ģerbonis: Oradja
Ģerbonis
Oradja (Rumānija)
Oradja
Oradja
Koordinātas: 47°04′20″N 21°55′16″E / 47.07222°N 21.92111°E / 47.07222; 21.92111Koordinātas: 47°04′20″N 21°55′16″E / 47.07222°N 21.92111°E / 47.07222; 21.92111
Valsts Karogs: Rumānija Rumānija
Žudecs Bihoras žudecs
Vēsturiskais reģions Transilvānija
Administrācija
 • Pilsētas galva Iļja Gavrils Bolojans
Platība
 • Kopējā 156 km2
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 183 105
 • blīvums 1 310,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 3700
Mājaslapa www.oradea.ro
Oradja Vikikrātuvē

Oradja (rumāņu: Oradea) jeb Naģvārada (ungāru: Nagyvárad), senāk Varadija (latīņu: Varadinum) ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1080. gadā Ungārijas karalis Vladislavs I (Laslo I) nodibināja šeit katoļu bīskapiju un bīskaps Syxtus Varadiensis pirmo reizi rakstos pieminēts 1113. gadā. Par pilsētas izcilo nozīmi šajā laikā liecina tas, ka no 11. līdz 15. gadsimtam Oradias katedrālē apbedīti vairāki ungāru karaliskās ģimenes locekļi un Svētās Romas impērijas ķeizars Sigismunds Luksemburgs (1437).

1538. gadā pilsēta nonāca Hābsburgu monarhijas pakļautībā, 1660. gadā to pakļāva Osmaņu impērija un Oradja atradās Transilvānijas hercogu pārvaldībā. 1692. gadā austrieši pilsētu atkal atkaroja, bet pēc 1867. gada Austrijas-Ungārijas izlīguma Oradja bija Austroungārijas ungāru daļas Bihāras komitāta centrs.

19. un 20. gs. mijā pilsēta piedzīvoja strauju ekonomisku uzplaukumu, tā bija septiņu dzelzceļa līniju krustpunkts. Svarīgo Oradjas transporta mezglu Pirmo Pasaules karu uzvarējušās Sabiedrotās valstis piešķīra Rumānijai, neraugoties uz nelielo rumāņu iedzīvotāju īpatsvaru pilsētā. 1940.—1944. gadā to atkal pievienoja Ungārijai, bet kopš 1944. gada 12. oktobra pilsēta atkal ir Rumānijas sastāvā.

Kultūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oradjas bīskapa pils baroka stilā (tagad Muzeul Ţării Crişurilor) ar 365 logiem.
  • Oradjas Sv.Marijas jeb Baroka katedrāle (Catedrala barocă) atrodas blakus bīskapa pilij un ir lielākā Romas katoļu baznīcas katedrāle Rumānijā
  • Oradjas cietoksnis (Cetatea Oradea) piecstūra zvaigznes formā
  • Sv. Marijas ortodoksā baznīca jeb Mēness baznīca (Biserica cu Lună) ar ierīci, kas rāda Mēness fāzes
  • Pilsētas teātris (Teatrul de Stat), būvēts kā operas nams
  • Republikas iela (Str. Republicii) — gājēju iela ar jūgendstila ēkām
  • Melnā Ērgļa viesnīca (Pasajul Vulturul Negru) jūgendstila ēka (1907—1909) ar tirdzniecības pasāžu

Pilsētas attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]