Oradja
Oradja | ||
---|---|---|
Oradea | ||
Oradjas pilsētas dome(Primăria) | ||
| ||
Koordinātas: 47°04′20″N 21°55′16″E / 47.07222°N 21.92111°EKoordinātas: 47°04′20″N 21°55′16″E / 47.07222°N 21.92111°E | ||
Valsts | Rumānija | |
Žudecs | Bihoras žudecs | |
Vēsturiskais reģions | Transilvānija | |
Administrācija | ||
• Pilsētas galva | Iļja Gavrils Bolojans | |
Platība | ||
• Kopējā | 156 km2 | |
Iedzīvotāji (2021) | ||
• kopā | 183 105 | |
• blīvums | 1 310,8/km² | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indekss | 3700 | |
Mājaslapa | www.oradea.ro | |
Oradja Vikikrātuvē |
Oradja (rumāņu: Oradea) jeb Naģvārada (ungāru: Nagyvárad), senāk Varadija (latīņu: Varadinum) ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1080. gadā Ungārijas karalis Vladislavs I (Laslo I) nodibināja šeit katoļu bīskapiju un bīskaps Syxtus Varadiensis pirmo reizi rakstos pieminēts 1113. gadā. Par pilsētas izcilo nozīmi šajā laikā liecina tas, ka no 11. līdz 15. gadsimtam Oradias katedrālē apbedīti vairāki ungāru karaliskās ģimenes locekļi un Svētās Romas impērijas ķeizars Sigismunds Luksemburgs (1437).
1538. gadā pilsēta nonāca Hābsburgu monarhijas pakļautībā, 1660. gadā to pakļāva Osmaņu impērija un Oradja atradās Transilvānijas hercogu pārvaldībā. 1692. gadā austrieši pilsētu atkal atkaroja, bet pēc 1867. gada Austrijas-Ungārijas izlīguma Oradja bija Austroungārijas ungāru daļas Bihāras komitāta centrs.
19. un 20. gs. mijā pilsēta piedzīvoja strauju ekonomisku uzplaukumu, tā bija septiņu dzelzceļa līniju krustpunkts. Svarīgo Oradjas transporta mezglu Pirmo Pasaules karu uzvarējušās Sabiedrotās valstis piešķīra Rumānijai, neraugoties uz nelielo rumāņu iedzīvotāju īpatsvaru pilsētā. 1940.—1944. gadā to atkal pievienoja Ungārijai, bet kopš 1944. gada 12. oktobra pilsēta atkal ir Rumānijas sastāvā.
Kultūras un vēstures pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oradjas bīskapa pils baroka stilā (tagad Muzeul Ţării Crişurilor) ar 365 logiem.
- Oradjas Sv.Marijas jeb Baroka katedrāle (Catedrala barocă) atrodas blakus bīskapa pilij un ir lielākā Romas katoļu baznīcas katedrāle Rumānijā
- Oradjas cietoksnis (Cetatea Oradea) piecstūra zvaigznes formā
- Sv. Marijas ortodoksā baznīca jeb Mēness baznīca (Biserica cu Lună) ar ierīci, kas rāda Mēness fāzes
- Pilsētas teātris (Teatrul de Stat), būvēts kā operas nams
- Republikas iela (Str. Republicii) — gājēju iela ar jūgendstila ēkām
- Melnā Ērgļa viesnīca (Pasajul Vulturul Negru) jūgendstila ēka (1907—1909) ar tirdzniecības pasāžu
Pilsētas attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Oradjas bīskapa pils
-
Ferdinanda laukums
-
Baroka katedrāle
-
Pilsētas teātris
-
Melnā Ērgļa viesnīca
-
Jūgenstila ēka
-
Pilsētas attēls ar cietoksni (1664)
-
Sinagoga pie Krišulas upes (Crişul Repede)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oradja |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Oradja" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
|