Landau nams

Landau nams
Landau nams
	Landau nams ap 1936. gadu
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Jūgendstils ar neoklasicisma elementiem
Atrašanās vieta	Liepāja, Rožu laukums 12
Pabeigta	1898. gadā
Nopostīta	1941. gadā
Augstums	21-22 metri
Tehniskās detaļas
Stāvi	3
Celtniecība
Arhitekts	Nezināms

Landau nams (saukts arī par Landava vai Landausa namu) bija dzīvokļu un veikalu nams Liepājā, Rožu laukumā 12, kas piederēja Hermanim Landau un viņa ģimenei. Nams tika uzcelts 1898. gadā un kļuva par vienu no pilsētas simboliem un orientieriem līdz 1941. gada vasarai, kad tas tika iznīcināts kaujā par Liepāju. Pēc ugunsgrēka, kas izpostīja ēku, nams tika pilnībā nojaukts.

Pēc Otrā pasaules kara uz nama drupām tika uzcelta Liepājas Pedagoģiskā institūta ēka, kurā šobrīd atrodas Liepājas Universitāte un Liepājas RTU.

Priekšvēsture

Pirms tika uzcelts labi zināmais milzīgais nams Rožu laukumā 12, tā vietā atradās vairāki mazi 19. gadsimta pirmās puses nami. Divus no šiem namiem, kas atradās Jaunā tirgus laukumā un blakus esošajā Graudu ielā, iegādājās enerģisks ebreju izcelsmes ziepju fabrikants Hermanis Landau. Viņš vēlējās pārbūvēt šos namiņus par lieliem, moderniem un grezniem dzīvokļu un veikalu namiem. Lai īstenotu šo mērķi, Landau pasūtīja pārbūves projektus pie pilsētā iecienītā arhitekta Paula Maksa Berči.

Pirms celtniecība varēja aizsākties, Hermanis Landau pieprasīja Paulam Maksam Berči pārstrādāt jau gatavos projektus, pārmetot, ka paredzētais nams nav pietiekoši grezns.

1881. gadā tika pārbūvēts nams Graudu ielā 49, bet 1882. gadā – nams Jaunā tirgus laukumā.

Visvairāk izcēlās neparasti greznais nams Graudu ielā, kurš uzcelšanas brīdī izvirzījās pāri pilsētas centra apvārsnim, kur vēl dominēja divstāvīgi nami. Nams Jaunā tirgus laukumā bija mazāks un ne tik grezns, taču labi iederējās ar blakus esošajām zemajām celtnēm, un tam bija unikālas vainagojošās dzegas virs logiem.

1896. gada 30. jūlija pēcpusdienā, kad bija neraksturīgi sausa vasara un augsta ugunsbīstamība, aizdegās šķūnis toreizējā Jaunā tirgus un Šaurās ielas stūrī. Līdz vakaram liesmas bija pārņēmušas lielāko daļu Jaunā tirgus laukuma rietumdaļas un Graudu ielu, iznīcinot līdz pamatiem arī abus Hermanim Landau piederošos namus. Laikraksts "Libausche Zeitung" ziņoja, ka, kad viens no Landau namiem sabruka, uz ielas izkrita un saplīsa četras bēniņos esošas ūdens tvertnes, izraisot lielu ūdens vilni, kas pārbiedēja laukumā sapulcējušos pūli.

Pēc ugunsgrēka Hermanis Landau nekavējoties ķērās pie atjaunošanas darbiem un veiksmīgi arī atpirka gruntsgabalu, kas iepriekš piederēja Haimam Zeļkinam. Šis gruntsgabals bija atdalījis Landau īpašumus Graudu ielā un Jaunā tirgus laukumā, bet nu pavērās iespēja uzcelt vienotu celtni. Haims Zeļķins vēlāk atjaunoja savu uzņēmumu, un tas turpināja darboties jaunajā Landau namā līdz pat Otrā pasaules kara sākumam.

Jaunais nams

1897. gadā Liepājas būvkomitejā tika iesniegts jauns projekts, kas paredzēja apvienot trīs bijušās ēkas vienā lielā būvblokā. Jāpiemin, ka tā kā arhīvi tika iznīcināti kara laikā, nav precīzi zināms, kurš bija šīs jaunās celtnes arhitekts. Iespējamie arhitekti ir zviedrs Kārlis Edvards Strandmanis un vācbaltietis Ludvigs Melvils. Pauls Makss Berči nevarēja būt arhitekts, jo šāda veida pasūtījums nav minēts viņa dienasgrāmatā, un ēkas stils neatbilst viņa gaumei.

Jaunais nams tika uzcelts līdz 1898. gadam. Pirmajā stāvā atradās preču veikali, savukārt otrajā un trešajā stāvā bija dzīvokļi, kuros dzīvoja pilsētas turīgākā daļa. Nams bija aptuveni 18 metrus augsts un sākotnēji bija pilnībā no sarkanā ķieģeļa. Tomēr 20. gadsimta sākumā ēka tika noklāta ar apmetumu un krāsota bēšā krāsā. Papildus namu izrotāja grezns, aptuveni sešus metrus augsts jūgendstila kupols, kas bija krāsots zaļganā krāsā. Nama fasādes pārbūves projekta izstrādātājs, iespējams, bija angļu arhitekts Čārlzs Karrs. 1908.–1909. gadā pēc viņa projekta Graudu ielā 44 tika uzcelts Rēdera nams, kurš pēc stila un plānojuma ir ļoti līdzīgs Landau namam.

Nams cieta ugunsgrēkā 1913. gada 3. janvārī, radot aptuveni 38 000 rubļu (aptuveni 9 000 000 eiro) zaudējumus nama īpašniekam un vēl 25 000 rubļu (aptuveni 6 000 000 eiro) zaudējumus pirmā stāva veikalu telpu īrniekiem. Vēlāk atklāja, ka viens no cēloņiem bijis ieplaisājis skurstenis, un Hermanis Landau tika tiesāts, taču tika attaisnots, jo, lai gan skaitījās likumīgais īpašnieks, faktiskie pārvaldnieki jau bija viņa bērni.

Starpkaru periods

Tāpat kā lielākā daļa pilsētas, arī šis nams Pirmā pasaules kara laikā palika neskarts. Tomēr 1920. gados strauji pasliktinājās nama tehniskais stāvoklis, ko īpaši izcēla rūsējošais kupols, kas rotāja ēku. Vēlāk sāka krist arī nama apmetums, apdraudot garāmgājējus, par ko vairākkārt ar naudas sodiem tika sodīts nu jau mirušā tēva īpašumu pārņēmušais dēls Harijs Landavs.

Par nama stāvokli laikrakstā "Strādnieku avīze" 1926. gada 22. jūlija izdevumā stāstīts:

"Sods par nama neuzturēšanu kārtībā.

Landava nams pie Rožu laukuma tanī mērā nolaists, ka no viņa balkoniem krīt apmetumi zemē un apdraud garām ejošo publiku. Tā kā nama atbildīgais pārvaldnieks Harijs Landavs šo neciešamo nebūšanu nenovērš un arī nepiegriež vērību policijas vairākkārtējiem aizrādījumiem, tad Landavs ticis saukts pie atbildības tiesas zālē un no miertiesneša sodīts ar 50 latiem".

Tomēr trīdesmitajos gados nama stāvoklis uzlabojās, tika salabota nama fasāde un nokrāsots laika skartais kupols, ļaujot pilsētai salaboto namu iekļaut vairākās tūrisma reklāmās. Šajā laikā namā atradās kafejnīca, saldumu veikals "Laima", velosipēdu veikals, angļu apavu veikals, Zeļkina manufaktūra, augļu veikals, mūzikas instrumentu un nošu veikals, vīna veikals, tabakas veikals, koloniālpreču veikals un vairāki apģērbu veikali.

Otrais pasaules karš

Pēc Latvijas padomju okupācijas namā tika ierīkots 1940. gada Tautas Saeimas vēlēšanu iecirknis, nama veikalus nacionalizēja vai pilnībā likvidēja un daudzus nama dzīvokļus pārņēma okupācijas varas iestāžu darbinieki un viņu ģimenes.

1941. gada jūnijā Liepājas kaujas laikā nams pilnībā izdega. Nams izdega vai nu 28. jūnija vakarā, lielās apšaudes laikā, vai arī nākamajā rītā, kad vācu artilērija apšaudīja visus namus, uz kuru jumtiem bija novietojušās Sarkanās armijas snaiperu vienības. Pēc kaujas tika apgalvots, ka namu aizdedzinājušas atkāpjošās Sarkanās gvardes vienības, kuras izmantojušas granātas. Sākotnēji nama mūrus atstāja neskartus, visticamāk ar domu namu vēlāk atjaunot, taču kad no dzelzs rāmja atdalījušies milzīgie mūri sāka liekties uz ārpusi, tika nolemts namu pilnībā nojaukt. Nojaukšanas process sākās 1941. gada augusta pirmajā nedēļā, un tas lielā darba apjoma dēļ ievilkās līdz septembrim.

Pēc kara atstāto būvbedri aizbēra un vietā ierīkoja skvēru.