Džou dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džou dinastija
Karaliste
1046. gads p.m.ē. – 256. gads p.m.ē.
Location of Džou dinastijas
Džou dinastija
Pārvaldes centrs Haodzina
Luojaņa
Politiskā struktūra Karaliste
Vēsture
 - Dibināta 1046. gads p.m.ē.
 - Likvidēta 256. gads p.m.ē.
Iedzīvotāju skaits
 - 273. gads p.m.ē.. gadā 30 000 000 
 - 230. gads p.m.ē.. gadā 38 000 000 

Džou dinastija (ķīniešu: 周朝; piņjiņs: Zhōu Cháo) bija Ķīnas dinastija, kas valdīja Ķīnā no 1046. gada p.m.ē. līdz 256. gadam p.m.ē. Sekoja Šan dinastijai un 256. gadā to nomainīja Cjiņ dinastija. Dinastijas valdnieku tituls ir karalis (wang). Formāli dinastijas valdīšanas periods ir visilgākais Ķīnas vēsturē un to iedala Rietumu Džou un Austrumu Džou periodos. Lai arī Džou dinastijas valdīšanas laiks Ķīnā bija visilgākais no visām dinastijām, reāla politiskā un militārā vara dinastijai piederēja tikai līdz 771. gadam p.m.ē. Rietumu Džou laikā (1046 – 771 g.p.m.ē.) centralizēto valdnieka varu sāk vājināt pusneatkarīgas feodālo vasaļu valstiņas. Pēc 771 g.p.m.ē. dinastija zaudēja reālo varu. Sākās Austrumu Džou periods, kas beidzās ar pēdējā karaļa gāšanu no varas.

Šajā laikā tiek sasniegts ķīniešu bronzas priekšmetu izgatavošanas meistarības augstākais punkts. Vienlaikus, Ķīnā beidzas bronzas laikmets un sākas dzelzs laikmets. Šajā laikā ķīniešu hieroglifu rakstība iegūst savu klasisko formu un šajā laikā rakstītie teksti ir saprotami mūsdienu ķīniešiem.

Džou dinastijas valstiņa (dzeltena, centrā) Karojošo valstu periodā

Rietumu Džou (1046-771 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1046. g.p.m.ē. dinastijas dibinātājs Vu ved 45 000 kareivju lielu armiju kaujā pret pēdējo Šanu dinastijas karali Džou. Karalis Vu valdīja tikai pāris gadus, un tronī kāpa viņa jaunais dēls. Par reģentu kļuva viens no viņa onkuļiem. Neapmierināti ar reģenta varas pieaugumu, reģenta brāļi uzsāka sacelšanos, kas tika apspiesta pēc pieciem gadiem. Reģenta uzvarošā armija arī paplašināja valsts teritoriju. Lai nostiprinātu jauno dinastiju, šajā laikā tiek radīta Debesu mandāta teorija, kas pamato, kāpēc dievi novērsās no Šan dinastijas un uzticēja varu Džou dinastijai. Valsts reģionu pārvaldīšanai tiek iecelti feodāli vietvalži, kas laika gaitā kļūst aizvien patstāvīgāki.

779. gadā karalis Ju šķiras no savas aristokrātiskās sievas, apprec savu konkubīni un jaundzimušo dēlu pasludina par kroņprinci. Šķirtās sievas tēvam, vienam no reģionu vietvalžiem tas nav pieņemami. 771. gadā viņš uzbrūk galvaspilsētai un nogalina karali Ju. Augstmaņu apspriedē šķirtās sievas dēls, kā īstais kroņprincis, tiek pasludināts par karali Pinu. Ņemot vērā postījumus galvaspilsētā, tā tiek pārcelta uz Luojaņu. Šī pārcelšanās aizsāk Austrumu Džou dinastijas laiku, kā arī posmu, ko Ķīnas vēsturnieki sauc par Pavasara un Rudens periodu (771-476 p.m.ē.)

Austrumu Džou (771-256 p.m.ē.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā laikā Austrumu Džou dinastijas valdnieki saglabā savu reliģiski ceremoniālo nozīmi, taču viņu valsts ir gandrīz vismazākā no valstīm, kas izveidojas bijušās Džou valsts vietā. Pavasara un Rudens periodam beidzoties, aizsākas Karojošo valstu periods, kas ilgst no 475. līdz 221. p.m.ē.

403. g.p.m.ē. Džou karalis atzīst Han, Žao un Vei valstu pilnīgo neatkarību. 344. gadā Vei hercogs sevi pasludina par karali. 256. gadā tiek iekarota Džou galvaspilsēta Luojaņa, un pēdējais dinastijas karalis nogalināts. Sadalīto valsti 221. gadā p.m.ē. atkal apvieno Cjiņ dinastija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]