Larisa Mondrusa

Vikipēdijas lapa
Larisa Mondrusa
Galvenā informācija
Pseidonīms Larissa, Larisa
Dzimusi 1943. gada 15. novembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Taraza, Kazahijas PSR, PSRS
Žanri šlāgermūzika, estrādes mūzika, populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 1962–šobrīd
Izdevēji Melodija
Polydor
Laima Records
Baltic Records Group

Larisa Mondrusa, skatuves vārds Larissa (dzimusi 1943. gada 15. novembrī) ir Latvijas ebreju izcelsmes populārās mūzikas dziedātāja, kas 1960. gadu sākumā sāka karjeru kā Rīgas estrādes orķestra soliste, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Krievijā, no 1973. gada Vācijā. Latvijā kļuvusi slavena kā latviešu šlāgerdziesmu („Svešā zemē stādu rozes”, "No manis neaizej" u.c.) izpildītāja.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mondrusa dzimusi bēgļu gaitās 1943. gadā Otrā pasaules kara laikā Kazahstānas pilsētā Džambulā (tagad Taraza). Viņas tēvs un māte nav dzīvojuši kopā un pēc atgriešanās Latvijā Larisu audzinājis patēvs. Beigusi Rīgas 22. vidusskolu un 1962. gadā kļuvusi par Rīgas estrādes orķestra (REO) solisti. 1963. gadā guvusi ievērību pēc Latvijas televīzijas pārraides Maskavā. 1964. gadā Mondrusa apprecējās ar REO diriģentu Egīlu Švarcu un tajā pašā gadā viņi pārcēlās uz dzīvi Maskavā, kur viņa dziedāja Edija Roznera džeza orķestrī. 1965. gada pavasarī Larisas Mondrusas dziedātā Elgas Īgenbergas dziesma "Mūs gaida zvaigznes" Krievijas TV šovā "Zilā uguntiņa" (Голубой огонёк) viņu padarīja populāru PSRS. No 1968. gada "Moskoncerta" koncertapvienībā. 1973. gadā viņai kā ebrejietei atļauj izbraukt no PSRS uz Izraēlu. Padomju Savienībā Larisas Mondrusas vārdu vairs nepieminēja, viņas ierakstus aizliedza atskaņot.

Mondrusa kopā ar vīru īslaicīgi dzīvoja Romā, 1974. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Minhenes priekšpilsētā Grīnvaldē. Tur viņai izdevās noslēgt līgumu ar vācu skaņuplašu kompāniju Polydor, kas izlaida viņas albumu Die Herzen singen (1974) un vēl četras ilgspēlējošās vinila plates. Trīs plates bija iedziedātas latviski, lai koncertturnejā apbraukātu trimdas latviešu publiku ASV, Kanādā un Austrālijā. Ar krievu dziesmu programmu brauca turnejā uz Izraēlu. Pēc dēla piedzimšanas 1982. gadā viņa lielākoties pārtrauca dziedātājas karjeru un iegādājās apavu veikalu.1984. gadā klajā nāca dziedātājas pēdējais izlases albums vācu publikai Starportrait.

Pēc PSRS sabrukuma dziedātāja 90. gados ar vīru vairākkārt viesojās Latvijā, atvēra Rīgā apavu veikalu. Kopš 2001. gada L. Mondrusa vairākkārt piedalījusies Krievijas televīzijas un radio pārraidēs, par viņu veidotas dokumentālas filmas. Mondrusa sniedza vieskoncertus gan Latvijā (2003./2004.), gan Krievijā.

Albumi latviski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstamākās dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zvaigznes konduktora somā
  • Нас звёзды ждут (Mūs gaida zvaigznes)
  • Милый мой фантазёр (Mans mīļais fantazētājs)
  • Юмореска (Humoreska)
  • Der Sommer vergeht (Vasara paiet)
  • Синий лён (Zilie lini)
  • Jeder nette Lette (Katrs krietns latvietis)
  • Kopenhagen (Kopenhāgena)
  • Windmills (Dzirnavas)
  • Dažu skaistu ziedu
  • Ģimenes galva
  • Tik daudz vēl sapņu manī mīt
  • Neticu, ka tā var izgaist mīla
  • Svešā zemē stādu rozes
  • Озёрный край (Latgale)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]