Latviešu tautas dejas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dziesmu un deju svētku gājiens 2013. gadā

Tautas dejas ir dejas, kas sastāv no cilvēku grupām, kuras atspoguļo tradicionālo cilvēku dzīvi no konkrētās valsts vai reģiona, kur tiek apvienoti tautas deju elementi ar dažādām pozīcijām no klasiskā baleta. Tautu deju dejošana cilvēkā izkopj pareizu stāju un ritma izjūtu, koordināciju, skatuves un uzstāšanās kultūru. Cilvēkam rodas prasme koncentrēt uzmanību un būt disciplinētam, kas ir ne mazāk svarīgi.[1]

Latviešu tautas dejas tiek dejotas ar novadu tautastērpiem gan meitenēm, gan zēniem. Tērpus var attiecināt jebkurai dejai pēc izvēles.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvieši sākuši dejot jau sen, vēl pirms Kristus, pirms rakstu valodas rašanās. Taču savu deju sāka apzināt tikai 19. gadsimta 70. gados. Latviešu baleta vēsture sākas ar 1870. gadu, kad Rīgas Latviešu teātrī dziesmas un dejas bija jāizpilda aktieriem. Latviešu teātra tēvs, aktieris un režisors Ādolfs Alunāns bija arī mūsu pirmais profesionālais dejotājs. Bieži vien izrādēm tika “aizņemti” dejotāji arī no Varšavas un Maskavas. Katrs sevi cienošs teātris veidoja savu dejotāju grupu un apmācību sistēmu.[2]

Kā norit latviešu tautas dejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu tautas dejas tiek dejotas lielākoties pāros — zēns ar meiteni, kas arī ir svarīga latviešu tautas deju iezīme. Deja pāros kā satuvina cilvēkus, tā arī palīdz vairāk izprast vienam otru, tu vairs neesi pats par sevi, bet gan esi atbildīgs par cilvēku sev līdzās, par jūsu kopējo rezultātu. Var būt pat tikai meiteņu deja vai zēnu deja. Dejas laikā bieži vien tiek izveidots kāds latviešu etnogrāfisks raksts.[3]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Notikums
1937. Rīgā notika Aizsargu tautas deju un vingrošanas svētki, kuros vienlaikus uz estrādes piedalījās vairāk nekā 20 tautas deju kopas ar 720 dejotājiem. Latvijā bija aptuveni pusotra miljona iedzīvotāju, un svētku dalībnieku skaits proporcionāli iedzīvotāju daudzumam bija ievērojams. Tās vairs nebija vienkāršas tautas dejas, ko dejot zaļumballēs.
1960. Notika I Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur kopumā piedalījās 9739 dalībnieki un repertuārā bija 15 dejas.
1965. Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā. Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji.
2015. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur piedalījās 37 890 dalībnieku.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Deja, kustība, ķermenis"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]