Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād)[1] ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā.[2] Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 27 reizes. Tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, un tajos piedalās aptuveni 40 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Svētku sākumā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi dalībnieki, savukārt svētku pēdējās dienas vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts. Visu svētku garumā pilsētas parkos, koncertzālēs, izstāžu zālēs un citās publiskās vietās notiek koncerti, izstādes, amatnieku tirdziņi un citi svētku pasākumi.
Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas dziesmu svētku un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām, kopš 2003. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dziesmu svētku (vācu: Sängerfest) pirmsākumi ir meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam, arī Baltijas provinču pilsētās dibināja vācbaltiešu dziedāšanas pulciņus un mūzikas biedrības. Pirmo nozīmīgo kopdziedāšanas pasākumu ("Mūzikas jeb Daugavas svētkus") sarīkoja pēc Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma ierosinājuma 1836. gadā.[3]
Plaša mēroga dziesmu svētkus, kuros piedalījās vācbaltiešu kori, sarīkoja 1857. gadā Rēvelē (1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki) un 1861. gadā Rīgā (1. Baltijas dziesmu svētki).[3] Dziesmu svētku ideju pārtvēra mācītājs un rakstnieks Juris Neikens, kurš 1864. gada pavasarī Dikļos sarīkoja latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus, kuros piedalījās 6 kori ar 120 dziedātājiem. Tautskolās mācīja kora dziedāšanu jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Kurzemē un Vidzemē tika atcelta dzimtbūšana. Tautasdziesmas tika dziedātas tradicionālajā lauku sabiedrībā un, pateicoties pirmo latviešu komponistu centieniem tās apdarināt, iekļuva arī koru repertuārā.[3]
Svētkiem Dikļos sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē, un 1870. gada vasarā tika sarīkoti Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē, kuros piedalījās 400 dziedātāji.[3]
1870. gadu sākumā nesen dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņēmās Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Tajos piedalījās 1003 dziedātāji un 30 orķestra mūziķi.[3]
1880. gadā tika organizēti II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Latvijai atrodoties Krievijas Impērijas sastāvā, notika arī III, IV un V dziesmu svētki. IV dziesmu svētki bija līdz šim vienīgie, kuri nenotika Rīgā, bet gan Kurzemes guberņas galvaspilsētā Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā svētki nenotika. VI-IX svētki notika neatkarīgajā Latvijā. Pirmie trīs no tiem notika Esplanādē, bet IX svētki — Uzvaras laukumā. Otrā pasaules kara laikā svētki nenotika. X-XIX dziesmu svētki notika padomju laikā. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Kopš 1955. gada svētki notiek Mežaparka estrādē. Kopš 1960. gada reizi 5 gados notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Latvijas okupācijas laikā arī trimdas latvieši paralēli Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētkiem sāka rīkot savus dziesmu svētkus lielākajos latviešu centros. Līdzās koru koncertiem Dziesmu svētkos parasti notika arī teātra izrādes, solistu koncerti, rakstnieku cēlieni, tautas deju priekšnesumi, mākslas un lietišķās mākslas izstādes, organizāciju sanāksmes un sēdes. Pirmā Latviešu Dziesmu diena Kanādā notika Toronto 1952. gada septembrī. No 1954. līdz 2019. gadam Kanādā notika 15 Latviešu dziesmu svētki.[4]
Plašākie trimdas dziesmu svētki notika Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā I Dziesmu svētki ASV notika 1953. gada 30. maijā Čikāgā, kuros piedalījās 22 kori ar 650 dalībniekiem un ap 5000 klausītāju, ASV II Dziesmu svētki — 1958. gada 3. jūlijā Ņujorkā (38 kori ar 900 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV III Dziesmu svētki — 1963. gada 30. augustā Klīvlendā (36 kori ar 1000 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV IV Dziesmu svētki — 1968. gada 30. augustā Klīvlendā (50 kori ar 1100 dalībniekiem, ap 8 600 klausītāju), ASV V Dziesmu svētki — 1973. gada 31. jūlijā Klīvlendā (52 kori ar 1250 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV VI Dziesmu svētki — 1978. gada 29. jūnijā Bostonā, (92 kori), ASV VII Dziesmu svētki — 1983. gadā Milvokos. Savukārt ASV Rietumkrasta Dziesmu svētku tradīcija sākās 1962. gada 22. jūnijā Sietlā, pēc tam notika vairāk nekā deviņi reģionālie dziesmu svētki. 14. Vispārējie Amerikas latviešu dziesmu svētki 2017. gadā notika Baltimorā.[5] Austrālijā dažādās pilsētās tiek rīkotas ikgadējās latviešu Kultūras dienas, kuras notiek apvienoto koru koncerti. 2012. gada nogalē jau 54. reizi notika plašas Austrālijas latviešu kultūras dienas Adelaidē. Eiropas trimdas latviešu dziesmu svētki sākās 1964. gadā Hamburgā un turpinājās ar sešiem Dziesmu svētkiem līdz 1989. gadam, bez tam Anglijā un Vācijā notika arī Dziesmu dienas, bet kā visskaistākās apmeklētāji min 1979. gada 19.-22. jūnijā notikušās Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas Visbijā Gotlandes salā.[6] Eiropas latviešu apvienība rīkoja Eiropas latviešu Dziesmu un deju dienas Briselē 2015. gada jūnijā, godinot Latvijas prezidentūras gadu Eiropas Savienībā.[7]
XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki 1990. gadā notika neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas. 2023. gadā norisinājās XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Tajos pirmo reizi svētku vēsturē (koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš") tika izpildīts skaņdarbs lībiešu valodā – Ineses Zanderes un Valta Pūces skaņdarbu cikla "Nācēji" II daļa "Lībieši nāk".[1]
Svētku karogs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dziesmu svētku komitejas priekšnieks Rihards Tomsons sniedz šādu A. Hītela darbnīcā Leipcigā izšūtā karoga aprakstu:
"Karogs ir priekšpusē no balta zīda, ar platu sarkan-zīda samtu iekantēts. Uz samta ir zelta izrotājumi, un apakšpusē zelta pušķi. Karoga viduslaukā ir ar zīda pavedieniem izšūta bilde, kas rāda svētu birzi un zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altari. Uz altara deg upuru liesmiņa un dūmi viļņo uz augšu. Pie altara uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs vaidelotis, kas savā paceltā labā rokā tura kuplu ozola zaru. Virs karoga uz sarkana samta ir ar zelta burtiem uzšūts "Līgo", un apakšā uz balta zīda ar zelta burtiem ir lasāms: 26. jūnijā 1873. Karoga otra puse ir no sarkana zīda. Viņš ir 72 collas garš un 50 collas plats."[8]
Iespējams, ka karoga meta autors bija Kārlis Hūns,[9] vēlāk paustas domas arī par Kārļa Baumaņa iespējamo līdzdalību arī svētku karoga pirmmeta vai idejiskās ieceres tapšanā.[10]
Svētku laiki un cikls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Periodā līdz Otrajam pasaules karam dziesmu svētki notika jūnija otrajā pusē īsi pirms Jāņiem (izņemot pirmos, kuri notiek tūlīt pēc Jāņiem). Padomju okupācijas laikā svētki bija jāpieskaņo LPSR dibināšanas dienai — 21. jūlijam —, un tie tika pārcelti uz jūlija vidu.[11]
Kopš 1926. gada svētku cikls tiek noteikts ik pa 5 gadiem, tomēr ik pa laikam ir notikušas izmaiņas, lai svētkus pieskaņotu pirmo dziesmu svētku atcerei. Svētki nav notikuši arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.
Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki paredzēti 2028. gadā.
Latvijā notikušo dziesmu dienu un novadu dziesmu svētku uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nosaukums | Logo/Plakāts | Datums | Skatītāju skaits | Dalībnieku skaits | |
---|---|---|---|---|---|
1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos | 1864. gada 17. maijs | ||||
1870. gada dziesmu diena Dobelē | 1870. gada 26. jūnijs | 4 000 | 440 | ||
Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī | 1940. gada 16. jūnijs | 50 000 | 8 000 | ||
1940. gada Latgales Dziesmu svētki nebija Vispārējie Dziesmu svētki, tomēr no līdzīgiem reģionāliem Dziesmu svētkiem atšķīrās ar mērogu un vēsturisko kontekstu.[12] | |||||
Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800" | 2001. gada 27. jūlijs — 29. jūlijs | 20 410 | |||
Arī 2001. gada Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800" nebija vispārējie dziesmu un deju svētki. |
Latvijā notikušo vispārējo dziesmu svētku uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nr. | Nosaukums | Logo/Plakāts | Datums | Skatītāju skaits | Dalībnieku skaits |
---|---|---|---|---|---|
I | I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki | 1873. gada 26. jūnijs — 29. jūnijs | 20 000 | 1 019 | |
II | II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki | 1880. gada 17. jūnijs — 20. jūnijs | 10 000 | 1 653 | |
III | III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki | 1888. gada 18. jūnijs — 21. jūnijs | 40 000 | 2 618 | |
IV | IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki | 1895. gada 15. jūnijs — 18. jūnijs | 45 000 | 3 000 | |
V | V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki | 1910. gada 19. jūnijs — 21. jūnijs | |||
VI | VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki | 1926. gada 18. jūnijs — 22. jūnijs | 6 526 | ||
VII | VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki | 1931. gada 20. jūnijs — 22. jūnijs | 11 853 | ||
VIII | VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki "Atceres dziesmu dienas" | 1933. gada 17. jūnijs — 19. jūnijs | 9 400 | ||
IX | IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki | 1938. gada 16. jūnijs — 19. jūnijs | 100 000 | 16 000 | |
X | X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki | 1948. gada 19. jūlijs — 22. jūlijs | 14 542 | ||
XI | XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Padomju Latvijas Otrie Dziesmu svētki | 1950. gada 18. jūlijs — 23. jūlijs | 13 866 | ||
XII | XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Padomju Latvijas Trešie Dziesmu svētki | 1955. gada 18. jūlijs — 22. jūlijs | 11 248 | ||
XIII | XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki | 1960. gada 18. jūlijs — 24. jūlijs | 10 767 | ||
XIV | XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki | 1965. gada 10. jūlijs — 18. jūlijs | |||
XV | XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki V. I. Ļeņina simtgadei un republikas trīsdesmitgadei veltītie Padomju Latvijas (VI) dziesmu un deju svētki | 1970. gada 11. jūlijs — 20. jūlijs | |||
XVI | XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un dziesmu svētku simtgadei veltītie (VII) Padomju Latvijas dziesmu svētki | 1973. gada 15. jūlijs — 22. jūlijs | |||
XVII | XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai veltītie Dziesmu svētki | 1977. gada 17. jūlijs — 24. jūlijs | |||
XVIII | XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Padomju Latvijas (IX) Dziesmu un (VIII) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā | 1980. gada 5. jūlijs — 13. jūlijs | 24 000 | ||
XIX | XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā | 1985. gada 15. jūlijs — 21. jūlijs | |||
XX | XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki | 1990. gada 30. jūnijs — 8. jūlijs | 35 438 | ||
XXI | XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki | 1993. gada 27. jūnijs — 4. jūlijs | |||
XXII | XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki | 1998. gada 30. jūnijs — 5. jūlijs | |||
XXIII | XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki | 2003. gada 1. jūlijs — 6. jūlijs | |||
XXIV | XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki | 2008. gada 5. jūlijs — 12. jūlijs | |||
XXV | XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki | 2013. gada 30. jūnijs — 7. jūlijs | 500 000 | 40 000 | |
XXVI | XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki | 2018. gada 30. jūnijs — 8. jūlijs | 500 000 | 43 000 | |
XXVII | XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki | 2023. gada 30. jūnijs — 9. jūlijs | 40 560 |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Līvõdõn ja līvõ kīelõn istōrilizt Loul ja daņtš pivād – kūord sūrkontsert "Tīrums. Dziesmas ceļš" ... - LI Līvõd institūt | Facebook». www.facebook.com. 2023-07-07. Skatīts: 2023-07-12.
- ↑ Dziesmu un deju svētku likums, 16.06.2005. likums ar grozījumiem, pārskatīts 01.09.2011.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Zane Pudele. «Dziesmu svētkiem zvaigžņu labvēlība». nra.lv (latviešu), 2013-06-29. Skatīts: 2022-12-19.
- ↑ Latviešu Dziesmu un deju svētkos Kanādā pulcējušies ap 2000 dalībnieku[novecojusi saite] latviesi.com 2019. gada 5. jūlijā
- ↑ Baltimorā notiek Amerikas latviešu dziesmu svētki youtube.com
- ↑ «TRIMDAS KULTŪRAS IZCILĀKIE SASMIEGUMI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. martā. Skatīts: 2013. gada 26. augustā.
- ↑ «Kas latvietim ir Dziesmu svētki?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 26. augustā.
- ↑ Tomsons R. Ziņas par Latviešu dziedātājiem un viņu pirmiem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem (turpmāk Tomsons R. Ziņas.) — R., 1873. — 9. lpp.; Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu desmits. 1868.-1878. — R., 1878. — 134. lpp.
- ↑ Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 48. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-21.
- ↑ Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. — R., 1984. — 124. lpp.: "Neraugoties uz diezgan detalizēti izklāstīto karoga tapšanas vēsturi, šī kultūrvēsturiski nozīmīgā un arī no latviešu tēlotājas mākslas vēstures viedokŗa interesantā zīmētā tēla izcelsme savos pamatos paliek vēl neatšifrēta, un zīmējuma autors joprojām nezināms. Taču atsevišķas analoģijas un sabiedriskās dzīves sakarības ieskicē eventuālo meklējumu loku. Te pirmām kārtām minama komponista, literāta un arī visai aktīvā tēlotājas mākslas amatiera Baumaņu Kārļa pašrocīgi darinātā zīmējuma litogrāfija viņa kordziesmu krājuma "Līgo"titulā, kuras sižets un tā kompozicionālais risinājums ir ļoti tuvs dziesmusvētku karogā tēlotajai ainai. Šis fakts, tāpat kā Baumaņu Kārļa dalība svētku komitejas darbā, pieļauj minējumu par viņa iespējamo līdzdalību arī svētku karoga pirmmeta vai idejiskās ieceres tapšanā.
- ↑ Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Musica Baltica. Rīga. 2004. ISBN 9984-588-30-0 44. lpp.
- ↑ Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 522–23. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2012-08-18.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku lieluzvedums „Tēvu laipa”, 2013. gads (Foto)
- Dziesmu un Deju svētki
- Dziesmu un Deju svētku likums
- Latviešu Dziesmu svētki (1864—1940), digitāla grāmatu, plakātu, atklātņu un fotogrāfiju kolekcija no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma
- Dziesmu un deju svētku tradīcijas arhīva dokumentos — Talsos un Talsu rajonā LPSR laikā[novecojusi saite]
- Dziesmu svētku celtnes. // LVVA Arhivēts 2018. gada 9. septembrī, Wayback Machine vietnē.
|
|