Ādolfs Talcis

Ādams Ādolfs Talcis (1904—1983) bija latviešu rakstnieks un žurnālists, Latvijas PSR Rakstnieku Savienības valdes sekretārs (1956—1965) un Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais (1964—1983).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gada 16. novembrī Ipiķu pagastā kā jaunākais bērns laukstrādnieku Ādama (1863—1928) un Edes (1863—1911) deviņu bērnu ģimenē. Mācījās Ipiķu pagastskolā un Rūjienas pamatskolā, tad sāka mācīties Rūjienas tirdzniecības skolā (1917—1918), bet tās neturpināja vācu okupācijas dēļ. Strādāja Rūjienas Brāļu Mooru veikalā (1921—1924), tad pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja gadījuma darbus.

1928. gadā laikraksts "Sociāldemokrāts" iespieda viņa stāstu "Vecā ķieģeļnieka jubileja". Mācījās Rīgas Tautas augstskolas Literatūras un žurnālistikas nodaļā (1928—1931), bija žurnāla "Signāls" redaktors (1928—1930), tad literātu biedrības "Domas" valdes sekretārs (1930—1934) un laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas sekretārs (1933—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma bija A/S "Riti" inkasents (1934—1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņu iecēla par laikraksta "Daugavas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru, vēlāk par laikraksta "Literatūras Avīze" redakcijas sekretāru. Pēc Vācijas iebrukuma iestājās Sarkanajā armijā un krita vācu gūstā, pēc atbrīvošanas strādāja Priedaines kūdras fabrikā.

Otrās padomju okupācijas laikā bija PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas direktora vietnieks (1944—1945) un Padomju Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretāra palīgs un vietnieks (1944—1948), tad žurnāla "Bērnība" skolu daļas vadītājs (1949—1950) un laikraksta "Cīņa" speciālkorespondents (1954—1956).

1955. gadā kļuva par Latvijas pārstāvi komitejā "Par atgriešanos Dzimtenē", bija Rakstnieku Savienības valdes sekretārs (1956—1965) un Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais (1964—1983). Miris 1983. gada 14. decembrī Rīgā.^[1]