Latvijas Republikas nodokļu sistēma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Republikas nodokļu sistēmu reglamentē "Likums par nodokļiem un nodevām". Tas nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī:

  1. nodokļu un nodevu veidus;
  2. nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību;
  3. nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību;
  4. nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību;
  5. nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību;
  6. nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu;
  7. atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu;
  8. nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Nodokļu un nodevu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido: valsts nodokļi, valsts nodevas un pašvaldību nodevas. Valsts nodokļi ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem. Valsts nodevas ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem). Pašlaik Latvijā ir 103 valsts nodevu veidi.[1] Pašvaldību nodevas ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldību pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Latvijā ir 10 pašvaldību nodevas.

Valsts nodokļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis - tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 - 23 %
  2. Uzņēmuma ienākuma nodoklis - tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 20 % likme
  3. Nekustamā īpašuma nodoklis -  izmantot divu veidu nodokļu bāzes – nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2- 3%
  4. Pievienotās vērtības nodoklis - tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %.
  5. Akcīzes nodoklisspecifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti - alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums.
  6. Muitas nodoklis;
  7. Dabas resursu nodoklis - mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
  8. Izložu un azartspēļu nodoklis - apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs – kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%.
  9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - likme ir  34,09%, no kuriem darba devējs maksā 23,59%, bet darba ņēmējs -10,50%.
  10. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009.gada 1.janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO2 izmešu daudzuma uz vienu kilometru.
  11. Elektroenerģijas nodoklis - maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu.
  12. Mikrouzņēmumu nodoklis - nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro.
  13. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis - maksā atbilstoši atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm3).
  14. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis - nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma.
  15. Subsidētās elektronerģijas nodoklis
  16. Solidaritātes nodoklis.

Katrā nodokļa likumā aprakstīti nodokļu objekti, nodokļu likmes, taksācijas laiks, nodokļu atvieglojumi, atbrīvojumi un atlaides.

Nodokļu maksātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.

Nodokļu administrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodokļu administrācija ir valsts iestāde, kas pārrauga nodokļu likumdošanas izpildi. Tas ir Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes.

To darbību reglamentē Likums par Valsts ieņēmumu dienestu.

Latvijas nodokļu sistēmas starptautiskais vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem. Indeksa mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā valsts nodokļu sistēma balstīta uz konkurētspēju un neitralitāti. Ja izpildās šie abi nosacījumi, tas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti, kā arī nodrošina pietiekamus ienākumus valsts prioritātēm [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]