Latvijas populārā mūzika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas populārā mūzika ir pasaules populārās mūzikas daļa. Kopumā Latvijas populārā mūzika "seko" pasaules popmūzikas tendencēm. Ar nelieliem izņēmumiem tā ir skaņu mākslas primitivizētā forma, kuras pamatā ir melodijas, kas balstītas uz vienkāršiem akordiem, dziesmu vārdos izmantots tradicionālais pantmērs ar atkārtotiem piedziedājumiem. Dziesmu melodiju pavadījums ("apakša") lielum lielajā vairumā gadījumos balstīts uz t. s. "kvadrātu" (tonika->subdominante->dominante->tonika), kas reizēm tiek atsvaidzināta ar dominantes/subdominantes/ tonikas septakordiem. Dziesmu pamattēma — mīlestība un erotika.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas populārās mūzikas vēsture var iedalīt divās nosacītās daļās: pirmsmodernais laiks un modernais laiks. Pirmsmodernajā laikā tika likti pamati tam, ko šodien saprotam ar šlāgeri un ziņģi. Muzicēšana tika tiešā veidā (no tēva uz dēlu) pārnesta no paaudzes paaudzē.

Modernajam laikam raksturīgi mehāniskās un vēlāk arī elektriskās mūzikas saglabāšanas un pāraides ierīces (fonogrāfs, skaņu plates, radio u. c.). Līdz Otrajam pasaules karam populāri bija brāļi Laivinieki, Alfrēds Vinters un citi. Pēc Latvijas okupācijas populārā mūzika bija pakļauta lielvaru ideoloģiskajam spiedienam un tika dēvēta par estrādes mūziku. Pēc 1960. gada Latvijas populārā mūzika sāka "pieņemt" aizvien mūsdienīgākas formas, tomēr līdz pat 1988. gadam saglabājās kontrole no komunistiskās partijas deleģētajām "kultūras" iestādēm, mākslinieku tarifikācijas veidā. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas populārā mūzika darbojas pēc pasaulē pieņemtajiem biznesa standartiem.