No Lešno cēlusies Polijas vēsturē ietekmīgā Leščiņsku dzimta (Staņislavs Leščiņskis bija pēdējais Polijas karalis). Pazīstama arī kā poļu protestantisma, kultūras un izglītības centrs.
Pilsētu 16. gs. nodibināja čehu brāļi, kuri pēc Leščiņsku uzaicinājuma izceļoja no Bohēmijas. Pilsētu stiprināja arī protestantu ieceļotāji no Silēzijas. Tajā pašā gadsimtā Lešno kļuva par ietekmīgu grāmatizdevniecības centru.
No 1628. līdz 1656. gadam ar pārtraukumiem par vietējās ģimnāzijas vadītāju strādāja Jans Komenskis. No 1638. gada līdz savai nāvei šeit darbojās vācu dzejnieks Jahans Hērmans (Johann Heermann, 1585—1647). No 1625. līdz 1628. gadam šeit darbojās ārsts un zinātnieks Jans Jonstons (Jan Jonston, 1603—1675).
Pēc nopostīšanas Otrajā Ziemeļu karā 1656. gadā Lešno pamazām zaudēja savu ietekmi.
Kad Staņislavs Leščiņškis otro reizi zaudēja troni, viņš pilsētu pārdeva.
Polijas Otrajā dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļuva Prūsijā, bet pēc Versaļas līguma nosacījumiem tā atkal iekļāvās Polijas teritorijā.