Lešno

Lešno
Lešno centrālais laukums
Ģerbonis
Lešno
Koordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1547
Platība
• Kopējā	31,86 km2
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	63 505
• blīvums	2 031,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.leszno.pl/
Lešno Vikikrātuvē

Lešno (poļu: Leszno, vēsturiski arī Lisa (vācu: Lissa)) ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.

Vēsture

No Lešno cēlusies Polijas vēsturē ietekmīgā Leščiņsku dzimta (Staņislavs Leščiņskis bija pēdējais Polijas karalis). Pazīstama arī kā poļu protestantisma, kultūras un izglītības centrs. Pilsētu 16. gs. nodibināja čehu brāļi, kuri pēc Leščiņsku uzaicinājuma izceļoja no Bohēmijas. Pilsētu stiprināja arī protestantu ieceļotāji no Silēzijas. Tajā pašā gadsimtā Lešno kļuva par ietekmīgu grāmatizdevniecības centru. No 1628. līdz 1656. gadam ar pārtraukumiem par vietējās ģimnāzijas vadītāju strādāja Jans Komenskis. No 1638. gada līdz savai nāvei šeit darbojās vācu dzejnieks Jahans Hērmans (Johann Heermann, 1585—1647). No 1625. līdz 1628. gadam šeit darbojās ārsts un zinātnieks Jans Jonstons (Jan Jonston, 1603—1675). Pēc nopostīšanas Otrajā Ziemeļu karā 1656. gadā Lešno pamazām zaudēja savu ietekmi. Kad Staņislavs Leščiņškis otro reizi zaudēja troni, viņš pilsētu pārdeva. Polijas Otrajā dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļuva Prūsijā, bet pēc Versaļas līguma nosacījumiem tā atkal iekļāvās Polijas teritorijā.

Ebreju kopiena

Lešno ir ebreju rabīnu un jūdaisma teorētiķu Cvi Hirša Kališera (Zvi Hirsch Kalischer, 1795—1874) un Leo Bēka (Leo Baeck, 1873—1956) dzimtā pilsēta.