Lešno
| Lešno | ||
|---|---|---|
 Lešno centrālais laukums | ||
| ||
  Lešno | ||
| Koordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E / 51.85000°N 16.56667°EKoordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E / 51.85000°N 16.56667°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Lielpolijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | |
| Pilsētas tiesības | 1547 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 31,86 km2 | |
| Iedzīvotāji (2019) | ||
| • kopā | 64 722 | |
| • blīvums | 2 031,5/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.leszno.pl/ | |
 Lešno Vikikrātuvē | ||
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lešno |
Lešno (poļu: Leszno, vēsturiski arī Lisa (vācu: Lissa)) - pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.
Pilsēta, no kuras cēlusies Polijas vēsturē ietekmīgā Leščiņsku dzimta (Staņislavs Leščiņskis bija pēdējais Polijas karalis). Pazīstama arī kā poļu protestantisma, kultūras un izglītības centrs. XVII gadsimta sākumā par vietējās ģimnāzijas vadītāju strādāja Jans Komenskis. No 1638. gada līdz savai nāvei šeit darbojās vācu dzejnieks Jahans Hērmans (Johann Heermann, 1585 - 1647). No 1625. līdz 1628. gadam šeit darbojās ārsts un zinātnieks Jans Jonstons (Jan Jonston, 1603- 1675)
Pilsētu XVI gs. nodibināja čehu brāļi, kuri pēc Leščiņsku uzaicinājuma izceļoja no Bohēmijas. Pilsētu stiprināja arī protestantu ieceļotāji no Silēzijas. Tajā pašā gadsimtā Lešno kļuva par ietekmīgu grāmatizdevniecības centru. 1655. gadā pilsēta cieta lielā ugunsgrākā. Pēc zviedru iebrukuma Lešno pamazām zaudēja savu ietekmi. Kad Staņislavs Leščiņškis otro reizi zaudēja troni, viņš pilsētu pārdeva.
Polijas Otrajā dalīšanā 1793.gadā pilsēta nokļuva Prūsijā, bet pēc Versaļas līguma nosacījumiem tā atkal iekļāvās Polijas teritorijā.
Ebreju rabīnu un jūdaisma teorētiķu Cvi Hirša Kališera (Zvi Hirsch Kalischer, 1795 - 1874) un Leo Bēka (Leo Baeck, 1873 - 1956) dzimtā pilsēta.
|