Krišjānis Valdemārs (ledlauzis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs".

"Krišjānis Valdemārs" bija Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam piederīgs jūras ledlauzis (1926-1941). Tas bija paredzēts kuģu ceļu atbrīvošanai no ledus aizsalstošajā Rīgas ostā, bet tika izmantots arī Valsts prezidenta un valdības locekļu eskortam ārvalstu vizītēs. Tā tilpība bija 1932 bruto reģistra tonnas, garums — 60 metri, platums — 17 metri, iegrime — 6,7 metri, jauda — 5200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14,4 mezgli, cietā, gludā ledū — 3 mezgli.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģis pēc Latvijas valsts pasūtījuma no 1924. gada līdz 1925. gadam tika uzbūvēts Glāzgovas kuģubūvētavā. Ledlauzim deva latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas “Krišjānis Valdemārs” devās 1926. gada 13. janvārī. Pirmais ledlauža kapteinis bija Kārlis Cērpe (1875-1931), pēc viņa nāves kapteinis Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?). Pēc Latvijas 1940. gada okupācijas kuģi nacionalizēja, 1941. gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.

Vraka atrašana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā igauņu zemūdens arheologam Vello Masam ar zemūdens filmēšanu Somu jūras līcī Mohni salas apkārtnē pie Jumindas raga aptuveni 100 metru dziļumā izdevās identificēt nogrimušā ledlauža "Krišjānis Valdemārs" vraku.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]