Leons Adomaitis
| ||||||||||
Leons Adomaitis, arī Leons Adamaitis, (1895. gada 16. jūnijs — 1923. gada 26. maijs) bija lietuviešu izcelsmes noziedznieks, slepkava un laupītājs, bandas vadonis, kas darbojās Latvijas teritorijā divdesmito gadu sākumā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Leons Adomaitis dzimis 1897. gada 16. jūnijā Šauļu apriņķa Žagares pagasta Pabaļu sādžā katoļticīga lietuviešu zemnieka Dominika Adomaiša ģimenē.[1] L. Adomaitis izglītību ieguva vietējā krievu pagastskolā. Pēc tās absolvēšanas viņš uzsāka darba gaitas.
1917. un 1918. gadā strādāja par puisi (kalpu) Bukaišos (mūsdienu Bukaišu pagasta centrs). Šeit kopā ar Bukaišu muižas pārvaldnieku Štrīlu sāka nodarboties ar gaļas produktu spekulēšanu. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma atgriezties tēva saimniecībā Žagarē, Leons iepazinās ar tirgotāju Napoleonu Kalveli, ar kuru kopā turpināja veikt dažādas spekulācijas.
Pirmajos pēckara gados Zemgale kļuva par vienu no kriminālākajiem Latvijas reģioniem. Nereti šajā teritorijā darbojās vairāki noziedznieki un krimināli grupējumi — bandas. Kopš 1920. gada vasaras par vienu no Zemgales redzamākajiem noziedzīgajiem grupējumiem kļuva tā sauktā Adomaiša banda, kura savas darbības laikā paveica vairāk nekā desmit dažādus likumpārkāpumus (bruņotas laupīšanas, zādzības, slepkavības u. c.).
Apcietināšana un spriedums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bandas darbība tika apturēta 1922. gada aprīļa beigās. Vispirms operatīvo darbību rezultātā tā paša gada 23. aprīlī kārtībnieks Auseklis Šteinbergs ar aizsargu nodaļas vadītāju Eduardu Upenieku ieradās Kalnamuižas pagasta Čureiku mājās un aizturēja Vladu Juhnēviču, bet nedaudz vēlāk arī Jāni Juhnēviču. Nākamajā dienā Jelgavas apriņķa policijas priekšnieka palīgs Oļģerds Viļumsons Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Bersteles muižā apcietināja K. Meņģeli. Noziedznieku aizturēšana turpinājās, un divas dienas vēlāk Rīgas 3. rajona kriminālpolicijas inspektors Vilis Virziņš[2] Siguldas pagasta Tožu mājās apcietināja L. Adomaiti, kur viņš dzīvoja pie īpašuma nomnieka Teodora Erenbota.
L. Adomaiša bandas lietas iztiesāšana notika Jelgavā no 1923. gada 11. līdz 16. maijam. Latvijas Kara tiesas kolēģija 16. maijā paziņoja spriedumu. Bandas dalībnieki Leons Adomaitis, Vlads Juhnēvičs, Krišjānis un Roberts Meņģeļi, Jānis Ivanovskis saņēma augstāko soda mēru — nāvessodu pakarot. Spriedumu izpildīja 1923. gada 26.—27. maija naktī Jelgavas cietuma pagalmā. Pārējiem notiesātajiem — Jānim Labutim, Jānim Juhnēvičam, Franciskai Juhnēvičai, Teodoram Erenbotam, Jānim Kozlovskim — dažāda termiņa spaidu darbi, kā arī ieslodzījums cietumā un pārmācības namā. Vairākus tiesājamos, tostarp policijas darbiniekus J. Lazdupu un N. Bergu, nepietiekamo pierādījumu dēļ attaisnoja.[3]
Tiesas process raisīja lielu sabiedrības uzmanību, jo kļuva par pirmo šāda mēroga prāvu starpkaru Latvijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ (LNA-LVVA, 3404—1—2650, 866. lp.)
- ↑ «No Triju Zvaigžņu ordeņa līdz Gestapo kapteinim. Stāsts par policistu Vili Virziņu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-17.
- ↑ (LNA-LVVA, 3404—1—2651, 737. lp. o. p. — 738. lp. o. p.)
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- B/a (1925). Latvijas iekšējās drošības nostiprināšanas vēsture 1918—1925. Rīga: Valters un Rapa.
- Ducmane, K., 2000. Un arī latviešiem radās sava nauda. Latvijas Vēstnesis. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/2973 (skatīts 19.02.2020.).
- Grūtups, A., 2002. Tiesāšanās kā māksla. Vēsturiski tiesu procesi Latvijā un citās valstīs. Otrā daļa. Rīga: apgāds “Jaunā Daugava”.
- Jēkabsons, Ē., Ščerbinskis, V., 2017. Latvijas tiesneši. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās 1918—1940. Rīga: Tiesu administrācija.
- Mazure-Vucāne, M., 2019. Pagasttiesa Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Pud 2009. Pieejams: https://dic.academic.ru/dic.nsf/es/46818/%D0%BF%D1%83%[novecojusi saite] D0%B4 (skatīts 19.02.2020.).
- Spekuliatsija 2000. Pieejams: https://dic.academic.ru/dic.nsf/ushakov/1100986 (skatīts 19.02.2020.).