Tērvetes pagasts
| Tērvetes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Dobeles novads | |||
| Centrs: | Zelmeņi | |||
| Kopējā platība:[1] | 92,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 90,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,2 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 1 777 | |||
| Blīvums (2025): | 19,7 iedz./km2 | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Hofzumberge | |||
| krievu: | Гофцумбергская | |||
 Tērvetes pagasts Vikikrātuvē | ||||
Tērvetes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Augstkalnes, Bukaišu, Krimūnu, Auru un Penkules pagastiem, kā arī Jelgavas novada Zaļenieku pagastu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Tērvete bijusi sena zemgaļu zeme, viens no to pēdējiem atbalsta punktiem cīņā pret krustnešiem. Pēc zemgaļu aiziešanas 1286. gadā Tērvetes vārds zuda, to nomainīja no vācu Hofzumberg (muiža pie kalna) atvasinātais "Kalnamuiža". Tērvetes vārds atjaunots tikai 20. gadsimta 30. gados.
Mūsdienu Tērvetes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Auces muiža (Autzhof, Kroņauce), Bites muiža (Bittenhof, Zelmeņi), Kalnamuiža (Hofzumberge, Tērvete), Stegulu muiža (Stehgulen).
Pagasta nosaukums līdz 1925. gadam bija Kalnamuižas pagasts. 1935. gadā Tērvetes pagasta platība bija 103,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Tērvetes, Bites un Priežu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Tērvetes ciemam pievienoja Priežu ciemu. 1961. gadā Tērvetes ciemam pievienoja Penkules ciema padomju saimniecības "Tērvete" teritoriju, bet Tērvetes ciema kolhoza "Zemgale" teritoriju pievienoja Penkules ciemam. 1971. gadā ciemam pievienoja daļu likvidēto Bites ciema[3]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2002. gadā Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[5] 2021. gadā Tērvetes novadu iekļāva Dobeles novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Kroņauce (688 iedz.), Tērvete (428), Zelmeņi (365; novada un pagasta centrs), Mežmalieši (224), un Klūnas (202).
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Ervids Grinovskis (1925—2004), latviešu ekonomists un Atmodas laika aktīvists.
- Jānis Rapa (1885—1941), latviešu grāmatu izdevējs.
- Kristaps Helmanis, (1848 - 1892) - latviešu veterinārārsts un mikrobiologs.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas PSR mazā Enciklopēdija
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 5. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
