Lepanto kauja
| Lepanto kauja | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Kipras kara un Osmaņu-Hābsburgu kariem | |||||||||
 Paolo Veronēzes glezna “Lepanto kauja” (gleznota ap 1572. gadu) | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
.svg){kind=small} Osmaņu impērija | |||||||||
| Spēks | |||||||||
|
| ||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
|
| ||||||||
Lepanto kauja bija jūras kauja Vidusjūrā 1571. gada 7. oktobrī, kad Svētā līgas flote, Venēcijas Republikas un Spānijas impērijas vadīta, Patras līcī sakāva Osmaņu impērijas floti. Svēto līgu 1570. gadā aicināja izveidot Romas pāvests Pijs V, lai apstādinātu Osmaņu impērijas ekspansiju. Lepanto kauja ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras. Līdz Lepanto kaujai pastāvēja mīts, ka Osmaņu impērijas flote ir neuzveicama. Savukārt Lepanto kauja Osmaņu impērijas flotē lika veikt izmaiņas, kā rezultātā Osmaņu impērijas flote bija nozīmīgs spēks Vidusjūrā līdz pat 18. gadsimtam.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lepanto kauja.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|