Lepanto kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lepanto kauja
Daļa no Kipras kara un Osmaņu-Hābsburgu kariem
Battle of Lepanto 1571.jpg
Paolo Veronēzes glezna “Lepanto kauja” (gleznota ap 1572. gadu)
Datums1571. gada 7. oktobrī
VietaValsts karogs: Osmaņu impērija Patras līcis, Jonijas jūra, Osmaņu impērija (tagad Karogs: Grieķija GRE)
38°15′N 21°15′E / 38.250°N 21.250°E / 38.250; 21.250Koordinātas: 38°15′N 21°15′E / 38.250°N 21.250°E / 38.250; 21.250
IznākumsSvētās savienības uzvara
Karotāji
Svētā savienība Valsts karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Spēki
  • 212 kuģi
  • 28 500 karavīri
  • 40 000 jūrnieki
  • 1815 lielgabali
    • 278 kuģi
    • 31 490 karavīri
    • 50 000 jūrnieki
    • 750 lielgabali
    Zaudējumi
    • 10 000 mirušie
    • 13 kuģi
    • 40 000 mirušie
    • 230 kuģi

    Lepanto kauja bija jūras kauja 1571. gada 7. oktobrī, kad Svētā savienība, Venēcijas Republikas un Spānijas impērijas vadīta, Patras līcī sakāva Osmaņu impēriju. Svēto savienību 1570. gadā aicināja izveidot Romas pāvests Pijs V, lai apstādinātu Osmaņu impērijas ekspansiju. Lepanto kauja ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras. Līdz Lepanto kaujai pastāvēja mīts, ka Osmaņu impērijas flote ir neuzveicama. Savukārt Lepanto kauja Osmaņu impērijas flotē lika veikt izmaiņas, kā rezultātā Osmaņu impērijas flote bija nozīmīgs spēks Vidusjūrā līdz pat 18. gadsimtam.

    Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]