Lepanto kauja

Vikipēdijas lapa
Lepanto kauja
Daļa no Kipras kara un Osmaņu-Hābsburgu kariem
Battle of Lepanto 1571.jpg
Paolo Veronēzes glezna “Lepanto kauja” (gleznota ap 1572. gadu)
Datums1571. gada 7. oktobrī
Vieta38°15′N 21°15′E / 38.250°N 21.250°E / 38.250; 21.250Koordinātas: 38°15′N 21°15′E / 38.250°N 21.250°E / 38.250; 21.250
Actionjūras kauja
Iznākums Svētās savienības uzvara
Karotāji

Svētā līga

Valsts karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Spēks
  • 212 kuģi
  • 28 500 karavīri
  • 40 000 jūrnieki
  • 1815 lielgabali
  • 278 kuģi
  • 31 490 karavīri
  • 50 000 jūrnieki
  • 750 lielgabali
Zaudējumi
  • 10 000 mirušie
  • 13 kuģi
  • 40 000 mirušie
  • 230 kuģi

Lepanto kauja bija jūras kauja Vidusjūrā 1571. gada 7. oktobrī, kad Svētā līgas flote, Venēcijas Republikas un Spānijas impērijas vadīta, Patras līcī sakāva Osmaņu impērijas floti. Svēto līgu 1570. gadā aicināja izveidot Romas pāvests Pijs V, lai apstādinātu Osmaņu impērijas ekspansiju. Lepanto kauja ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras. Līdz Lepanto kaujai pastāvēja mīts, ka Osmaņu impērijas flote ir neuzveicama. Savukārt Lepanto kauja Osmaņu impērijas flotē lika veikt izmaiņas, kā rezultātā Osmaņu impērijas flote bija nozīmīgs spēks Vidusjūrā līdz pat 18. gadsimtam.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]