Lēvisi of Menāri
Lēvisi of Menāri (vācu: von Löwis of Menar), arī Levīzi of Menāri[1] ir sena vācbaltu dzimta, kas 17. gadsimtā no Skotijas ieceļoja Zviedru Vidzemē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par savu priekšteci dzimta uzskata 1427. gadā pieminēto Patriku Lēvisu (latīņu: Patricius de Lowis), kuram piederēja Menāras (Menner) muiža Pīblsšīrā (Peeblesshire) Skotijas dienvidos. Kā atalgojumu par piedalīšanos Polijas-Zviedrijas karā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā virsleitnantam Viljamam Lēvisam (de Lays) no Menāras piešķīra Pantenes un Nurmu muižas.[2]
Daudzi no dzimtas vīriešiem izvēlējās karavīra profesiju un kalpoja gan Zviedrijas, gan vēlāk Krievijas valdniekiem. 1742. gadā Lēvisu dzimtu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Lēvisu dzimtai dažādos laikos piederēja daudz muižu Vidzemes guberņas latviešu un igauņu daļās. Pēc Kārļa Fingala fon Lēvisa of Menāra pasūtījuma 1898. gadā uzcēla jauno Doles muižas kungu māju, kurā mūsdienās atrodas Daugavas muzejs. Līdz Pirmā pasaules kara beigām Lēvisi spēja paturēt vienīgi Pantenes muižu (īpašumā no 1630), Vecbrenguļu muižu (Alt-Wrangelshof, no 1875) un Suure-Kambja muižu (Groß-Camby, no 1903) Igaunijā.
Ievērojami dzimtas pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, Левиз, Фёдор Фёдорович, 1767—1824), Krievijas impērijas ģenerālleitnants
- Andreass fon Lēviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar/ Андреас фон Левиз-оф-Менар, 1777—1838), lauksaimniecības un mežkopības speciālists, kā arī rakstnieks un mākslinieks
- Oskars Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838 - 1899), vācbaltu zoologs un ornitologs
- Kārlis fon Lēviss of Menārs (Karl von Löwis of Menar, 1855 - 1930), vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks
- Pēteris Fromholds Oskars fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar, Левиз-оф-Менар, Пётр Александрович, 1830—1885), Krievijas impērijas ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) dalībnieks