Pāriet uz saturu

Oskars fon Lēviss of Menārs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Oskars Lēviss of Menārs)
Oskars Lēviss of Menārs
Oskar Engelhard von Löwis of Menar
Oskars Lēviss of Menārs
Personīgā informācija
Dzimis 1838. gada 5. aprīlī
Pantene, Vidzemes guberņa (tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1899. gada 6. augustā (61 gads)
Bānūžu muiža, Vidzemes guberņa (tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne zooloģija, ornitoloģija
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi grāmata "Ievērojamākie Baltijas putni" (1893.)

Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (vācu: Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs. Cēsu apriņķa Bānūžu muižas (Kudling) īpašnieks.

1893. gadā publicēja pirmo grāmatu par Baltijas putniem latviešu valodā - „Ievērojamākie Baltijas putni”.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskars Lēviss of Menārs ir dzimis 1838. gada 5. aprīlī Pantenes muižā pie Mazsalacas[1] Cēlies no senas vācbaltiešu Lēvisu of Menāru dzimtas,[2] viņa tēvs bija Pantenes muižas īpašnieks Voldemārs fon Lēviss (1807–1884), māte Helēna Juliāna fon Engelharta (1811–1868).

Mācījās Šmita privātskolā Vīlandē (1858-1859), studēja tautsaimniecību un fiziku Tērbatas Universitātē (1858-1861). Strādāja par tiesas asesoru Valkas tiesā (1862-1868), Vidzemes bruņniecības muižu pārvaldnieku (1868-1881) un par Vidzemes muižu komisijas (Güter-Commission) direktora palīgu (1868-1872). 1870. gadā apprecējās ar Aleksandru Karolīni fon Freimani.

Kopš 1878. gada viņš bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības loceklis. No 1880. gada arvien vairāk pievērsās savu dabas vērojumu publicēšanai. Autors 30 publikācijām par Latvijas putniem, kā arī nopublicējis trīs grāmatas.

No 1891. gada dzīvoja Vīsbādenē, vēlāk Cēsīs. Miris 1899. gada 6. augustā Bānūžu muižā.

Viņa brālis Kārlis fon Lēviss of Menārs bija vēsturnieks un seno Baltijas piļu pētnieks.

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Zur Charakteristik des Luchses (Felix lynx) in der Gefangenschaft[novecojusi saite]. Der Zoologische Garten 7 (4), ss. 121-127 (1866)
  • Zur Naturgeschichte des Elenthiers. Der Zoologische Garten ss. 221-222 (1867)
  • Bemerkungen über den Schneehasen Livlands. Der Zoologische Garten ss. 16-20 (1877)
  • Die wildlebenden Haartiere Livlands. Naturwissenschaftlicher Beobachter (1880)
  • Die Reptilien Kur-, Liv- und Estlands: ein Handbüchlein für alle Naturfreunde in Stadt und Land. Riga: N. Kymmel's Buchhandlung, 1884
  • Schwarze Eichhörnchen. Der Zoologische Garten (1884)
  • Die wildlebenden baltischen Säugetiere. Baltische Monatschrift 32, s. 269 (1885)
  • Das Elen (Alcus palmatus). Naturwissenschaftlicher Beobachter 27-28, ss. 316-319 (1886)
  • Aus meinem ornithologischen Notizbuch. Der Zoologische Garten 27 s. 251 (1886)
  • Wo hinaus? Ein Mahnruf betreffend die Verwirrung und Verwicklung der lateinisch-griechischen Vogelnamen. Naturwissenschaftlicher Beobachter s. 77, 109 (1888)
  • Die Schwanzfedern des Auerhahns. Naturwissenschaftlicher Beobachter s. 156 (1888)
  • Mitteilungen über die Kreuzotter. Naturwissenschaftlicher Beobachter s. 129 (1888)
  • Mitteilungen über die Kreuzotter. Der Zoologische Garten 30 (5) (1889)
  • Das Steppenhuhn in Livland. Ornithologische Monatsschrift s. 16 (1889)
  • Orkanartiger Sturm in Livland. Ornithologische Monatsschrift s. 28 (1889)
  • Ein Fuchs Index. Ornithologische Monatsschrift ss. 74-75 (1889)
  • Frühjahrsnotizen aus Livland 1890. A. Gefiederte Räuber B. Frühe und unregelmässige Ankunft vieler Zugvögel. Ornithologische Monatsschrift ss. 299-307 (1890)
  • Einige Mittheilungen aus Livland. 1. Der starke Sperber. 2. Vogelzugnotizen. 3. Horstende Uhu's. 4. Verlassener Adlerhost. 5. Sprosserräuber. 6. Schwarzplättchens Tod. Ornithologische Monatsschrift ss. 332-338 (1891)
  • Die Schwarzamsel im mitlleren Livland. Der Zoologische Garten 33, s. 94 (1892)
  • Das Haselhuhn in Livland. Der Zoologische Garten 33 (1892)
  • Zur Geschichte des Haselhuhns und zur Monographie desselben von Professor S. Valentinitsch. Ornithologische Monatsschrift ss. 191-196 (1892)
  • Lokal-Ornis zweier engbegrenzter Plätze in mittleren Livland. Ornithologische Monatsschrift ss. 119-135 (1892)
  • Ornithologische Notizen aus Livland 1893. Ornithologische Monatsschrift ss. 65-68 (1894)
  • Ievērojamākie Baltijas putni. Rīga: Ernsts Plates, 1893 (latviski)
  • Weggelegte Eier vom Uhu. Ornithologische Monatsschrift s. 122 (1893)
  • Unsere Baltischen Singvögel. Reval: Franz Kluge, 1895
  • Beobachtunngen aus Livland. Ornithologische Monatsberichte (1897)
  • Seltene weibliche Eifersucht bei Vögeln. Ornithologische Monatsschrift ss. 128-131 (1897)
  • Diebe und Käuber in der Baltischen Vogelwelt. Riga: Deubner, 1898
  • Notizen aus den baltischen Provinzen. Ornith. Monatsber. 6 (12), ss. 196-198 (1898)
  • Jagdbilder aus Livland. Der Zoologische Garten 40, ss. 24-26 (1899)
  • Störungen in Brutleben der Vögel auf einem livländischen Gutshof. Ornithologische Monatsschrift ss. 25-30 (1898)

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

  • Arnold Hasselblatt, Gustav Otto: Album academicum der Kaiserlichen Universität Dorpat. Dorpat, 1889 [1]
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Görlitz 1929 s. 116 [2]
  • Hennicke R. Oscar von Loewis of Menar. † 6. August 1899. Ornithologische Monatsschrift 24 (12), ss. 365-367 (1899)
  • Ludwig Gebhardt (red.): Die Ornithologen Mitteleuropas. Aula, 2006 ISBN 3891046804 ss. 221-222

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «castles.lv: Pantenes muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2013. gada 10. martā.
  2. ↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1.1: Livland, Görlitz, 1929, lk.116
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oskars_fon_Lēviss_of_Menārs&oldid=3586941"