Ekonomiskais liberālisms

Vikipēdijas lapa

Ekonomiskais liberālisms ir politiska un ekonomiska ideoloģija, kuras pamatā ir liels atbalsts brīvā tirgus ekonomikai, kuras pamatā ir individuālas līnijas un privātīpašums ražošanas līdzekļos. Ekonomiskie liberāļi mēdz pretoties pret valdības iejaukšanos un protekcionismu tirgū, ja tas var kavēt brīvo tirdzniecību un atklātu konkurenci, bet var atbalstīt valdības iejaukšanos, lai aizsargātu savas īpašuma tiesības un atrisinātu traucējošas tirgus nepilnības.[1] Ekonomiskais liberālisms parasti tiek raksturots kā klasiskā liberālisma ekonomiskā izpausme līdz Lielajai depresijai un keinsiānisma uzplaukumam.

Ekonomiskais liberālisms ir cieši saistīts ar tirgiem un kapitāla aktīvu privātīpašumu. Vēsturiski ekonomiskais liberālisms radās, reakcijā uz merkantilismu un feodālismu dažādās valstīs. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka ekonomiskais liberālisms ir arī pretstats nekapitālistiskām ekonomiskajām iekārtām, tādām kā, sociālismam un plānveida ekonomikai.[2] Tas arī kontrastē ar protekcionismu, jo tas atbalsta brīvo tirdzniecību un atvērtos tirgus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Thomas Oatley. International Political Economy: Sixth Edition. Routledge, 2019. 25, 34–35. lpp. ISBN 978-1351034647.
  2. Brown, Wendy (2005).