Sociālliberālisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sociālliberālisms ir politiska ideoloģija, kas meklē līdzsvaru starp individuālo brīvību un sociālo taisnīgumu. Pretstatā klasiskajam liberālismam sociālliberālisms ir par valsts iejaukšanos ekonomikas procesos un robežojas ar sociāldemokrātu ideoloģiju.

Sociālliberālisma pamatidejas ir brīvība, tirgus ekonomika, cilvēktiesības, tiesiskums, sociālais līgums, etniskā un nacionālā vienlīdzība, plurālisms un demokrātija.

Atšķirībā no klasiskā liberālisma, kurš ir par pašregulējošu tirgu un negatīvu attieksmi pret iespēju regulēt ekonomiskās un sociālās attiecības, sociālliberāļi uzskata, ka galvenais princips, lai to īstenotu praksē, ir nodrošināt tiesības uz indivīda pašnoteikšanos un pašrealizāciju, un tam ne vienmēr pietiek ar paša indivīda pūlēm. Starta iespēju izlīdzināšana nav iespējama bez valsts līdzdalības un valstij jānodrošina sociālo labumu pārdale par labu sociāli nelabvēlīgākiem sabiedrības locekļiem, atbalstot tos, tādējādi sekmējot saskaņu sociālās attiecībās, stiprinot sociālo un politisko stabilitāti. Tomēr, atšķirībā no citiem sociālistiskās ideoloģijas virzieniem, sociālliberāļi ir par kapitālistiska tipa ekonomiku.

Sociālliberāļi ir par valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, lai apkarotu monopolus un saglabātu konkurētspējīgu ekonomiku brīvā tirgus apstākļos. Sabiedrībai jābūt leģitīmam pamatam, ja indivīda ienākumi neatbilst tā ieguldījumam kopējā labumā, caur nodokļiem novirzīt daļu no šiem ieņēmumiem uz sociālajām vajadzībām. Nabadzīgāko sabiedrības slāņu dzīves uzlabošana veicinātu patēriņa izaugsmi vietējā tirgū un ekonomiskas izaugsmi. Šī mehānisma piemērošana mazinātu konfliktus sabiedrībā un pakāpeniski pārveidotu "brīvās konkurences kapitālismu" uz "sociālu tirgus ekonomikas sabiedrību", balstītu uz privātīpašumu un regulētām tirgus attiecībām.