Lielā Begičeva sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielā Begičeva sala
остров Большой Бегичев
Lielā Begičeva sala
Muskusvērsis Lielajā Begičeva salā
Lielā Begičeva sala (Jakutija)
Lielā Begičeva sala
Lielā Begičeva sala
Lielā Begičeva sala (Krievija)
Lielā Begičeva sala
Lielā Begičeva sala
Lielā Begičeva sala (Arktika)
Lielā Begičeva sala
Lielā Begičeva sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Laptevu jūra
Koordinātas 74°20′10″N 112°42′30″E / 74.33611°N 112.70833°E / 74.33611; 112.70833Koordinātas: 74°20′10″N 112°42′30″E / 74.33611°N 112.70833°E / 74.33611; 112.70833
Platība 1764 km²
Garums 61 km
Platums 57 km
Krasta līnija 200 km
Augstākais kalns Kirjakas augstiene
198 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Jakutija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 10 (2014)
Lielā Begičeva sala Vikikrātuvē

Lielā Begičeva sala (krievu: остров Большой Бегичев, jakutu: Бегичев Улахан арыыта) ir sala Laptevu jūrā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Anabaras ulusā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos pie Hatangas līča ieejas. 13 km platais Ziemeļu šaurums ziemeļrietumos to atdala no Taimiras krasta, bet 9 km platais Austrumu šaurums dienvidaustrumos — no Nordvika pussalas. 14 km uz ziemeļiem atrodas Preobražeņijes sala, bet 9 km platais Pioniera šaurums dienvidrietumos to atdala no Mazās Begičeva salas. Krasta līnija maz izrobota, piekrastē vairākas lagūnas. Salas centrālo daļu aizņem Kirjakas augstiene ar salas augstāko punktu 198 m vjl. Piekrastes un Oļeņijas pussalu dienvidaustrumos aizņem pārpurvotas zemienes, kurās daudz nelielu ezeru. Garākā upe Iļistaja (34 km) notek jūrā salas austrumos. Izplatītas poligonālās tundras un termokarsti. Dominē tundras ainava. Dzīvo ziemeļbriedis, polārlapsa, sastopams polārlācis, introducēts muskusvērsis. Piekrastēs valzirgu kolonijas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala ilgstoši tika uzskatīta par pussalu, kas no austrumiem norobežo Hatangas līci, jo Austrumu šaurums salas dienvidos gandrīz cauru gadu bija pildīts ar ledus masu un nebija caurkuģojams. Var uzskatīt, ka salu 1908. gadā "atklāja" krievu rūpnieks un kuģotājs Ņikifors Begičevs, kurš apceļoja salu pa perimetru un aprakstīja tās pilnu krasta līniju.[1] Salā nav pastāvīgu apdzīvoto vietu, bet tur dolganu briežkopji gana savus ganāmpulkus.[2] Līdz 2000. gadiem salas ziemeļrietumos atradās radionavigācijas stacija, tajā skaitā NAVTEX krasta stacija.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]