Saha

Sahas Republika (Jakutija)
	Sahas Republika (Jakutija)
	Республика Саха (Якутия); Саха Өрөспүүбүлүкэтэ
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	3 083 523 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	981 971
- Blīvums	0,3/km²
- Tautas	jakuti (45,54%); krievi (41,15%)
Pilsētas	5
Rajoni	33
	Mājaslapa: http://www.sakha.gov.ru/
	Sahas Republika (Jakutija) Vikikrātuvē

Sahas Republika (jakutu: Саха Өрөспүүбүлүкэтэ; krievu: Респу́блика Саха́ (Яку́тия), Респу́блика Саха́), saukta arī par Jakutiju (jakutu: Саха Сирэ; krievu: Якутия), ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Krasnojarskas novadu rietumos, Irkutskas apgabalu un Aizbaikāla novadu dienvidrietumos, Amūras apgabalu dienvidos, Habarovskas novadu, Magadanas apgabalu un Čukotku austrumos, kā arī ar Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sahas pirmiedzīvotāji ir paleoaziātu valodā runājošie jukagiri, kā arī tungusu valodās runājošie evenki un eveni. Mongoļu impērijas laikā 14. gadsimtā Sahā no Baikāla apkārtnes ieceļoja jakuti, bet 17. gadsimtā to sāka kolonizēt Krievijas cariste. 1632. gadā kazaki nodibināja Jakutskas cietoksni un 1638. gadā Jakutu apriņķi (Якутский уезд), kas kopš 1708. gada ietilpa Sibīrijas guberņas sastāvā. Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Jakutu provinci un 1784. gadā Jakutu apgabalu (Якутская область), kas ietilpa Irkutskas vietniecības un Irkutskas guberņas (1784-1805), tad Austrumsibīrijas ģenerālgubernatūras (1822-1884) un Irkutskas ģenerālgubernatūras (1887-1917) sastāvā.

1922. gadā nodibināja Jakutijas APSR, 1991. gadā Sahas Republiku.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sahas kopējā platība ir 3 103 200 km². Tā ir pati lielākā administratīvi teritoriālā vienība pasaulē un arī lielākais Krievijas Federācijas subjekts, kas atrodas Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā. Ziemeļos to apskalo Laptevu un Austrumsibīrijas jūra. Krasta līnijas kopgarums ir 4,5 tūkstoši km. Vairāk nekā 2/5 no Sahas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Republika ir nedaudz izstiepta rietumu-austrumu virzienā (2500 km garumā), bet ziemeļu-dienvidu virzienā tās garums ir 2000 km.

Hidroloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saha ir viena no upēm un ezeriem bagātākajām teritorijām Krievijā. Pavisam tajā ir 700 000 upju un 800 000 ezeru. Visu upju kopgarums sastāda 2 miljonus km. Lielākās upes ir Ļena (4400 km gara), Viļuja (2650), Oļeņoka (2292), Aldana (2273), Kolima (2129), Indigirka (1726), Oļokma (1436), Anabara (939) un Jana (872 km).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926 - 2010. gadas tautas skaitīšanas dati

Tautība	1926^[1]	1939^[2]	1959^[3]	1970^[4]	1979^[5]	1989^[6]	2002^[7]	2010^[8]
Jakuti	235 926 (82,64 %)	233 273 (56,5 %)	226 053 (46,4 %)	285 749 (43,0 %)	313 917 (36,9 %)	365 236 (33,4 %)	432 290 (45,5 %)	466 492 (49,9 %)
Krievi	30 156 (10,56 %)	146 741 (35,5 %)	215 328 (44,2 %)	314 308 (47,3 %)	429 588 (50,4 %)	550 263 (50,3 %)	390 671 (41,1 %)	353 649 (37,8 %)
Evenki	13 145 (4,60 %)	10 432 (2,5 %)	9505 (2,0 %)	9097 (1,4 %)	11 584 (1,4 %)	14 428 (1,3 %)	18 232 (1,9 %)	21 008 (2,2 %)
Ukraiņi	138 (0,05 %)	4229 (1,0 %)	12 182 (2,5 %)	20 253 (3,0 %)	46 326 (5,4 %)	77 114 (7,0 %)	34 633 (3,65 %)	20 341 (2,2 %)
Eveni	738 (0,26 %)	3133 (0,8 %)	3537 (0,7 %)	6471 (1,0 %)	5763 (0,7 %)	8668 (0,8 %)	11 657 (1,2 %)	15 071 (1,6 %)
Tatāri	1671 (0,59 %)	4420 (1,1 %)	5172 (1,1 %)	7678 (1,2 %)	10 976 (1,3 %)	17 478 (1,6 %)	10 768 (1,1 %)	8122 (0,9 %)

Jakutijas etniskā karte pa pilsētu un lauku apdzīvotām vietām, 2010. gada tautas skaitīšana

Ļena pie Jakutskas

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās pilsētas un ciemati

Vieta	Pilsēta	Iedz. skaits
1	Jakutska	255 800
2	Ņerjungri	64 400
3	Mirnija	37 500
4	Ļenska	24 500
5	Aldana	23 800
6	Aihala	16 000
7	Udačnija	15 000
8	Čuļmana	10 400
9	Pokrovska	10 100
10	Viļujska	10 000
11	Ņurba	9 700
12	Suntara	9 400
13	Hataja	9 100
14	Namci	9 100
15	Oļokminska	8 800
16	Tommota	8 800
17	Ustnera	8 400
18	Čurapča	8 400
19	Maija	7 700
20	Borogonci	7 000
21	Mohsogolloha	7 000
22	Handiga	6 700
23	Verhņeviļujska	6 600
24	Ņižņijkuranaha	6 600
25	Amga	6 400
26	Itikjueļa	6 300
27	Berdigestjaža	6 100
28	Tiksi	5 400
29	Černiševskija	5 200
30	Serebrjannijbora	4 900
31	Berkakita	4 800
32	Peleduja	4 800
33	Batagaja	4 300
34	Vitima	4 200
35	Sangara	4 100
36	Hatasi	3 800
37	Svetlija	3 600
38	Tabaga	3 600
39	Kisilsira	3 500
40	Zirjanka	3 400
41	Sredņekolimska	3 400
42	Žiganska	3 400
43	Deputatskija	3 200
44	Ņižņijbestaža	3 200
45	Čerskija	3 200
46	Ustmaja	3 000
47	Verhojanska	1 300