Lielā polārkaija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielā polārkaija
Larus hyperboreus (Gunnereus, 1767)
Lielā polārkaija
Lielā polārkaija
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Kaiju dzimta (Laridae)
Ģints Kaijas (Larus)
Suga Lielā polārkaija (L. hyperboreus)

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns. Tā ir viena no lielākajām kaijām, kas ligzdo cirkumpolāri Ziemeļu puslodes arktiskajās jūru piekrastēs, bet ārpus ligzdošanas sezonas dodas klejojumos uz dienvidiem un reti, bet regulāri tiek novērota arī Latvijā.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā polātkaija ligzdo Arktisko jūru piekrastēs

Lielā polārkaija ligzdo cirkumpolāri Ziemeļu puslodes arktiskajās jūru piekrastēs no Īslandes līdz Čukču pussalai Eirāzijā un no Aļaskas līdz Grenlandei Ziemeļamerikā. Tai izdala divas līdz četras pasugas, no kurām Latvijā visticamāk ieceļo nominālā pasuga L. h. hyperboreus,[1] kas sastopama no Špicbergenas rietumos līdz Taimiras pussalai austrumos.[2] Ziemā dodas klejojumos uz dienvidiem, īpaši jaunie putni,[3] kad regulāri sastopami arī Eiropā.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā lielā polārkaija ieklejo reti, tomēr samērā regulāri. Pirmais novērojums - 1885. gadā, kad viens īpatnis nošauts pie Ķemeriem (izbāzenis atrodas Dabas muzejā[4]). Kopš šā laika Latvijā novēroto putnu skaits ir ap 40[1], pie tam pēdējos gados novērojumu biežums ir pieaudzis, iespējams gan tādēļ, ka putnu vērotāji vairāk apmeklē kaiju koncentrēšanās vietas, kurās starp citām kaijām tiek pamanītas lielās polārkaijas. Vieta, kur visdrīzāk ir iespējams sastapt šo sugu, ir Getliņu izgāztuve Rumbulā, īpaši ziemas mēnešos.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā polārkaija ir ļoti gaiša, salīdzinot ar citām kaijām
Pirmā gada lielās polārkaijas jaunulis

Lielā polārkaija ir viena no lielākajām kaijām. Tās garums sasniedz 63-68 cm, spārnu plētums var pārsniegt 150 cm,[5] svars - 960 - 2700 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tēviņi vidēji sver apmēram 1,55 kg, mātītes - 1,35 kg.[6] Lielā polārkaija ir ļoti gaiša - pieaugušiem putniem spārnu virspuse gaiši pelēka, pārējais ķermenis vasarā balts, ziemā galva pelēka. Tai nekad nav melnu pazīmju. Kājas - sārtas, knābis - dzeltens. Jaunie putni ir pelēki, visumā gaišāki (apspalvojums izskatās nedaudz rozā) un vienmērīgākā tonī kā citu kaiju jaunuļi, kājas un knābis sārti.

Uzvedība un dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā polārkaija ir visēdāja un barojas ar zivīm un citiem jūras dzīvniekiem, bezmugurkaulniekiem, moluskiem, jūras zvaigznēm, maitu, citu putnu olām un putnēniem. Klejojumu laikā labprāt barojas izgāztuvēs. Lielā polārkaija barojas arī ar sēklām, ogām un augļiem.[3]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā dzimumbriedumu sasniedz 4 gadu vecumā. Lielās polārkaijas var ligzdot gan vientuļās vietās, gan kolonijās. Kolonijas parasti nav lielas, apmēram 5 - 15 pāri.[7] Ligzdošanai vieta tiek izvēlēta klinšainās piekrastēs. Ligzda - neliela iedobe uz zemes zālē vai grīšļos, vai uz klints. Dējumā ir 1-3 gaiši brūnas olas ar šokolādes brūniem raibumiem.[3] Perē abi vecāki 27-28 dienas. Izšķiļoties putnēnus sedz gaiši brūnas dūnas. Kādu laiku tie pavada ligzdā, bet drīz vien pastaigājas ligzdas apkārtnē.[7] Par putnēniem rūpējas abi vecāki un, kad tie sasniedz 7 nedēļu vecumu, tie sāk lidot.[7] Jaunie putni pieaugot parasti atgriežas savā dzimtajā kolonijas vietā.

Aizsardzība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas izplatības areāls ir plašs un tā nav būtiski apdraudēta.[8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Lielā polārkaija. Latvijas putni (2010-1-24).
  2. del Hoyo J., Elliot A., Sargatal J. (1996): Handbook of the Birds of the World. Vol. 3. Hoatzin to Auks. Lynx Edicions, Barcelona.
  3. 3,0 3,1 3,2 All About BIrds: Glaucous Gull
  4. Muzeju krājumu katalogs. iMuzejs.lv (2010-1-24).
  5. Blomdahl A., Breife B., Holmström N. (2007): Flight Identification of European Seabirds. Christopher Helm, London.
  6. CRC Handbook of Avian Body Masses by John B. Dunning Jr. (Editor). CRC Press (1992), ISBN 978-0-8493-4258-5.
  7. 7,0 7,1 7,2 Norwegian Polar Institute: Glaucous gull
  8. Larus hyperboreus. The IUCN Red List of Threatened Species™ (2010-1-24).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Lielā polārkaija