Lielais alks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielais alks
Alca torda (Linnaeus, 1758)
Lielais alks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaKaijveidīgie (Lari)
DzimtaAlku dzimta (Alcidae)
ApakšdzimtaAlku apakšdzimta (Alcinae)
ĢintsAlki (Alca)
SugaLielais alks (Alca torda)
Lielais alks Vikikrātuvē

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.[1] Tā ir vienīgā suga alku ģintī (Alca). Lielais alks sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeānā, Eiropas ziemeļu piekrastēs.[2] Lielāko daļu savas dzīves lielais alks pavada jūrā, uz sauszemes iznākot tikai ligzdošanas laikā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais alks pie Latvijas krastiem Baltijas jūrā ir samērā parasts ceļošanas laikā un ziemā

Lielais alks ligzdo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā gar Kanādas, ASV, Grenlandes, Islandes un Eiropas piekrastēm un to tuvējās salās, Barenca un Baltās jūras reģionā, un vietām Baltijas jūrā. Ziemeļamerikā areāla dienvidu robeža sasniedz Meinas štatu (ASV), Eiropā — austrumu virzienā Krievijas ziemeļu piekrastes, bet dienvidu virzienā Francijas ziemeļrietumu krastu.[2] Ziemo ligzdošanas areāla robežās, bet var klejot uz dienvidiem, sasniedzot Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti un Vidusjūras rietumu daļu.[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā sastopama nominālpasuga — Alca torda torda.[3] Latvijā lielais alks ir samērā parasts ceļošanas laikā un ziemā. Tas uzturas jūrā, bet ievērojami biežāk novērojams rietumu piekrastes ūdeņos, nekā Rīgas jūras līcī. Vērojot no krasta, novērojamo putnu skaits bieži vien atkarīgs no vēja apstākļiem, jo tas uzturas dziļāk jūrā. Vairāk alku parasti var novērot spēcīgā vējā. Pēdējos gados jūnijā, jūlijā 1—4 īpatņi tikuši regulāri novēroti pie Kolkas bākas, rosinot aizdomas par ligzdošanu šajā vietā.[3] 2017. gada jūlijā Kolkas bākas saliņā pirmo reizi pierādīta šīs sugas ligzdošana Latvijā.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā alka knābis ir dziļš, saplacināts ķīļa formā, melns ar šķērsrievām un baltām, dekoratīvām līnijām

Lielais alks ir vidēji liels jūras putns. Mātītes ir nedaudz mazākas nekā tēviņi, un no abām pasugām nominālpasuga ir lielākā.[5] Tā ķermeņa garums ir 37—43 cm, spārnu izplētums 60—69 cm, svars 524—890 g.[6][7] Lielais alks augumā ir līdzīgs kairām un ir tikai nedaudz mazāks par tām, toties tā galva un knābis ir lielāki.[7] Tādēļ tas proporcijās atgādina pingvīnu.

Lielā alka knābis ir saplacināts ķīļa formā un no sāniem izskatās masīvs, turklāt tas ir dziļš. Tas ir rievots, melns ar baltu dekoratīvu šķērslīniju, kā arī no knābja pamatnes līdz acij stiepjas šaura balta līnija.[5][6] Apspalvojums ir melnbalts (vai brūni melns ar baltu): galva, kakls, mugura un spārni ir melni (sekundārajām lidspalvām ir balti gali), bet ķermeņa apakšpuse, spārnus ieskaitot (lidspalvas melnas), ir balta.[5] Īsās kājas un pleznotās pēdas melnas vai tumši pelēkas. Ziemā apspalvojums ir mazāk košs, vaigi un kakls kļūst balti, kā arī izzūd baltā līnija no knābja pamatnes līdz acij.[5]

Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem īpatņiem ziemas apspalvojumā, bet pirmajā ziemā knābis ir smalkāks un smailāks, kā arī uz tā nav baltās līnijas.[5][6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais alks zivis nes, turot tās knābī šķērsām
Katru gadu lielo alku pāris izaudzina vienu mazuli

Lielais alks lielāko daļu mūža pavada atklātā jūrā, bieži tālu prom no krasta. Ziemas laikā klejo dienvidu virzienā, uzturoties siltākos ūdeņos.[5] Barojoties jūrā, tas bieži veido kopīgus barus ar kairām. Lidojot lielais alks enerģiski kustina spārnus. Lidojums ir taisns un spēcīgs (58 km/h[8]), zems, nedaudz virs jūras virsmas.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais alks visu gadu barojas ar zivīm un vēžveidīgajiem, kā arī jūras tārpiem. Tomēr mazuļi tiek baroti tikai ar zivīm.[5][6] Visiecienītākās zivis ir siļķes, merlangi, tūbītes un nigliņi.[6] Ligzdošanas laikā lielais alks medī piekrastes zonā, līdz 15 km no krasta, ļoti bieži līdz 2 km. Lielais alks nirst 5—7 metru dziļumā, reizēm 10—15 m. Zem ūdens putns ātri kustina spārnus, it kā lidotu. Zivs knābī uz ligzdu tiek nesta satverta šķērsām.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais alks ligzdo akmeņainos krastos ar stāvām klintīm, kā arī klinšainās saliņās, veidojot brīvas, retinātas kolonijas, kas var būt gan samērā nelielas, gan lielas.[5] Kolonijas bieži jauktas ar citiem jūras putniem. Lielie alki dzimumbriedumu sasniedz 4—5 gadu vecumā. Tie veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, katru gadu atgriežoties vienā un tajā pašā ligzdošanas vietā.[5]

Dējumā ir viena ola, kas tiek izdēta kādā klints iedobē vai plaisā, vai ligzdā, kas sakrauta no akmentiņiem.[6] Pērē un par mazuli rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 35—37 dienas. Partneri nomainās ik pēc 12—24 stundām.[5] Ja ola tiek zaudēta sezonas sākumā, mātīte dējumu atkārto. Izšķiļoties mazuli sedz baltas un pelēkas dūnas (galva un pavēdere ir baltas). Mazuļi ligzdu pamet apmēram 18 dienu vecumā, kad to dūnas vēl nav nomainījušās pret spalvām, bet vecāki turpina rūpēties par mazuli, līdz tas pilnībā ieguvis pieauguša putna apspalvojumu. Pēc tam tēvs ar jauno putnu dodas jūrā un turpina par to rūpēties apmēram 3 nedēļas, to piebarojot un apmācot medīt zivis.[5][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielajam alkam ir 2 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]