Kairas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kairas
Uria (Brisson, 1760)
Tievknābja kairas (Uria aalge)
Tievknābja kairas (Uria aalge)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaKaijveidīgie (Lari)
DzimtaAlku dzimta (Alcidae)
ApakšdzimtaAlku apakšdzimta (Alcinae)
ĢintsKairas (Uria)
Kairas Vikikrātuvē

Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās mājo Ziemeļu puslodes arktiskajos ūdeņos, ligzdojot Atlantijas un Klusā okeāna krastos.[1] Latvijā sastopama viena kairu suga — tievknābja kaira (Uria aalge), kura nelielā skaitā galvenokārt novērojama Latvijas rietumu krasta ūdeņos.[2] Otras sugas, resnknābja kairas (Uria lomvia), sastapšanas gadījumi Latvijā nav pārliecinoši, tādēļ šī suga Latvijas putnu sarakstam pieskaitīta netiek.

Kairu tuvākie radinieki ir mazais alks, lielais alks un izmirušais milzu alks. Visas šīs sugas kopā veido alku cilti Alcini.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Resnknābja kairas (Uria lomvia)

Kairas ir vidēji lieli jūras putni ar melnbaltu (brūnbaltu) apspalvojumu, smailu, garu knābi un īsu, noapaļotu asti. Lielākā no abām ir resnknābja kaira (Uria lomvia), kura ir arī lielākā visā alku dzimtā. Tās ķermeņa vidējais garums ir 45 cm, svars gandrīz 1,5 kg.[3][1] Tievknābja kairas ķermeņa garus ir 38—46 cm, svars apmēram 0,9—1 kg[4][5]

Lai air spārni ir īsi, lidojums ir taisns, ātrs un spēcīgs, ar ātrām, enerģiskām spārnu vēdām. Resnknābja kaira lidojot spēj sasniegt ātrumu 120 km/h.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kairas ligzdo lielās kolonijās piekrastes klintīs. Dējumā ir viena ola, kas tiek dēta uz klints cietās pamatnes. Ziemas periodā kairas pārvietojas dienvidu virzienā, uzturoties no ledus brīvos reģionos.[1]

Kairas ir ļoti labas peldētājas un nirējas. Tās ir vienas no visdziļāk nirstošiem putniem pasaulē, spējot ienirt 100—200 metru dziļumā.[1] Barību kairas meklē zem ūdens, ķerot zivis, kalmārus un vežveidīgos, reizēm tās barojas arī ar moluskiem, kukaiņiem un ūdens augiem.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]