2. gadsimts
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
|

Notikumi pasaulē
[rediģēt | labot pirmkodu]Novājinājās Partas lielvalsts, bet nostiprinājās Kušānu valsts, kas aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Tajā valdošās reliģijas bija budisms un zoroastrisms. Haņu dinastijas valdīšanas noriets Ķīnā, gadsimta beigās sākās Dzelteno apsēju sacelšanās. Aksumas valsts uzplaukums.
Notikumi Eiropā
[rediģēt | labot pirmkodu]Romas impērijas izplešanās pēdējā posmā imperators Trajāns iekaroja Dākiju, Nabateju, Armēniju un daļu no Partas valsts (Asīriju un Babiloniju) un impērija sasniedza vislielākos izmērus tās pastāvēšanas laikā. Pēc Trajāna nāves romieši tikai centās saglabāt un nosargāt impērijas robežas. Palestīnā norisinājās vairākas sacelšanās, pēc kuru sakāves imperatora Adriāna laikā sākās ebreju deportācija uz citiem impērijas apgabaliem. Adriāns nocietināja impērijas ziemeļu robežas, izbūvējot robežnocietinājumus (limes). Britānijā tapa Adriāna valnis. No 167. līdz 175. gadam notika Pirmais markomanu karš, bet no 178. līdz 180. gadam Otrais markomanu karš.
Notikumi Latvijas vēsturē
[rediģēt | labot pirmkodu]- Klaudijs Ptolemajs izveidoja karti, kuras augšā attēlota Baltijas jūra (mare Sarmaticvm) ar Gotlandes salu (Gothia), kuršiem (carbones), sēļiem (sali), galindiem (galindae) un sūduviem (sudini).
Notikumi
[rediģēt | labot pirmkodu]- 96. – 180. gads, Piecu labo imperatoru periods Senajā Romā - valdīja imperatori Nerva, Trajāns, Adriāns, Antonijs Pijs, Marks Aurēlijs.[1]
- 101. – 102. gads, 105. – 106. gads: Romas imperators Trajāns karoja ar Dākiju. Divu karu rezultātā tā kļuva par Romas provinci.[2]
- 114. – 116. gads, Romas impērija karoja ar Partas impēriju. Kara rezultātā Armēnija un Mezopotāmija uz laiku kļuva par Romas provincēm.[3]
- 122. – 132. gads, Anglijas ziemeļos uzbūvēja Adriāna valni.
- 127. – 140. gads, Kaniška, Kušānu valsts valdnieks.
- 132. gads, Ķīnas hronikas piemin diplomātiskos sakarus starp Javu and Ķīnu.
- 140. – 180. gads, Huviška, Kušānu valsts valdnieks.
- 142. – 154. gads, Skotijā tika uzbūvēts Antonija valnis.
- 161. – 166. gads, karš starp Romas impēriju un Partas valsti.
- 165. – 180. gads, epidēmija Romā.
- 166. – 180. gads, Roma karoja ar markomāņu ciltīm.
- 180. – 192. gads, Kommods, Romas imperators.
- 184. – 205. gads, Ķīnā sākās Dzelteno apsēju sacelšanās.
- 189. – 220. gads, Haņu dinastijas sabrukums.
- 193. – 211. gads, Septimijs Severs, Romas imperators.
Gadsimta celtnes
[rediģēt | labot pirmkodu]- Fragments no Adriāna vaļņa
- Rekonstruēts Adriana vaļņa fragments
Nozīmīgi ļaudis
[rediģēt | labot pirmkodu]- Antonijs Pijs, Romas imperators
- Kommods, Romas imperators
- Adriāns, Romas imperators
- Huviška, Kušānu valsts valdnieks
- Antiohijas Ignācijs, trešais Antiohijas bīskaps
- Lionas Irenejs, otrais Lionas bīskaps, sarakstījis darbu "Pret ķecerībām"
- Justīns Moceklis, kristiešu apoloģēts, filozofs un moceklis
- Kaniška, Kušānu valsts valdnieks
- Lūcijs Vērs, Romas imperators
- Marks Aurēlijs, Romas imperators, filosofs
- Nāgārdžuna, Madjāmakas budisma skolas dibinātājs
- Polikarps, Smirnas bīskaps
- Septimijs Severs, Romas imperators
- Trajāns, Romas imperators
- Viktors I, Romas pāvests
- Džans Hens, Ķīnas astronoms, matemātiķis, izgudrotājs, ģeogrāfs, kartogrāfs, mākslinieks, dzejnieks, valstsvīrs un literāts
Literatūra
[rediģēt | labot pirmkodu]- Auls Gellijs, romiešu jurists un rakstnieks
- Longs, sengrieķu rakstnieks
- Samosatas Lukiāns, sengrieķu rakstnieks un retors
- Plīnijs Jaunākais, romiešu jurists un rakstnieks
Zinātne un filosofija
[rediģēt | labot pirmkodu]- Ptolemajs, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs
- Epiktēts, Senās Grieķijas filozofs
- Galēns, Sengrieķu ārsts, ķirurgs, rakstnieks un filozofs
- Plūtarhs, grieķu cilmes romiešu vēsturnieks, biogrāfiju rakstnieks, esejists.
- Svetonijs, romiešu vēsturnieks
- Tacits , romiešu vēsturnieks
Gadsimta celtnes
[rediģēt | labot pirmkodu]Panteons. (128) Roma, Itālija. Alkantaras tilts ar triumfa arku. (106) Alkantara, Spānija. Lopodunas foruma bazilika. (ap 106) Ladenburga. Vācija. Tropaeum Traiani. (109) Adamklisi, Rumānija. Duresi amfiteātris. Duresi, Albānija. Odeons. Pafa, Kipra. Celsa bibliotēkas fasāde. (135) Efesa, Turcija. Romiešu teātris. Beitšeana, Izraēla. Zaguanas ūdens templis. Zaguana, Tunisija.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Five Good Emperors | Summary, Accomplishments, History, & Facts». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2019-07-18.
- ↑ «Trajan's Amazing Column». www.nationalgeographic.com. Skatīts: 2019-07-18.
- ↑ Lightfoot, C.S. (1990). "Trajan's Parthian War and the Fourth-Century Perspective". The Journal of Roman Studies 80: 115–126. doi:10.2307/300283. JSTOR 300283.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |