Lieldienu palma

Vikipēdijas lapa

Lieldienu palma jeb verba (poļu: Palma wielkanocna, lietuviešu: Verba) ir tradicionāls lietuviešu un poļu rotājums, kas saistīts ar Pūpolu svētdienu.[1]

Pūpolu svētdienas svinības Sanokā, Polijā

Polijā Lieldienu palmas tiek gatavotas Pelnu trešdienā no vītolu zariem. Tā kā palmas Polijā nav sastopamas, vītolu zari kalpo kā simbolisks palmu zaru aizstājējs.[2] Lieldienu palmai var būt arī dekorācijas, piemēram, lentes, kaltēti ziedi vai citi augi, kuriem tiek piedēvēta ārstnieciska nozīme.[3] Tradicionālās lietuviešu verbas parasti tiek darinātas no kadiķu zariem, izņemot Viļņas reģiona tradicionālās verbas. Aukštaitijas etnogrāfiskā reģiona austrumu daļā verbas parasti rotā ar bērza vai vītolu zariem, bet Dienvidlietuvā tās rotā arī ar papīra ziediem.

Lietuviešu verbas

Lieldienu palmas ir svarīga Polijas Lieldienu svinību sastāvdaļa. Tās tiek iesvētītas baznīcā un pēc tam izrādītas gājienā. Dažas reģionālās paražas ietver palmu izmantošanu, iesvētītos mājokļus, barojot ar tām dzīvniekus, izmantojot reliģisko gleznu rotāšanai, kā arī sadedzināšanu un pelnu izmantošanu nākamā gada Pelnu trešdienas ceremonijās.[1] Uzskatīja, ka laukā "iestādītas" Lieldienu palmas", nes labu ražu.[4]

Tāpat kā vairāku citu kristīgo simbolu un tradīciju izcelsme, arī Lieldienu palmas pirmsākumi meklējami pagānu reliģijās, kas uzskatīja, ka vītols ir apveltīts ar labvēlīgām īpašībām un simbolizē ilgstošu dzīvi un atdzimšanu. Ar laiku vītolu kā simbolu pieņēma Polijas kristieši.[3][5][6]

2019. gadā Viļņas novada verbu (Lieldienu palmu) pīšanas tradīcija iekļauta Lietuvas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā tautas mākslas, tradicionālās amatniecības vai lauksaimniecības darbības simbols. Pēc Otrā pasaules kara Viļņas pilsētas un Viļņas apgabala verbas kļuva gan par Lieldienu svētku, gan tradicionālā Svētā Kazimira gadatirgus sastāvdaļu. Tomēr verbas izmantotas kā suvenīrs arī daudzos citos Lietuvas un ārzemju gadatirgos, kā arī dziesmu svētkos, festivālos un dažādās izstādēs.[7]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Barbara Ogrodowska. Zwyczaje, obrzędy i tradycje w Polsce: mały słownik (2. wyd izd.). Warszawa : Verbinum, 2001. ISBN 978-83-7192-128-5.
  2. Laurie Palazzolo. Horn Man: The Polish-American Musician in 20th Century Detroit. Wayne State University Press, 2003. gada 1. oktobris. 28. lpp. ISBN 978-0-8143-3193-4. Skatīts: 2013. gada 5. marts.
  3. 3,0 3,1 Magdalena Woźniczko, Dominik Orłowski, «Wielkanocne obrzędy oraz tradycje kulinarne i ich wykorzystanie w ofercie turystyki wiejskiej»., in POTENCJAŁ TURYSTYCZNY W REGIONACH, Wydawnictwo SGGW, 2008
  4. Instytut Studiów Politycznych (Polska Akademia Nauk). Cywilizacja europejska: wykłady i eseje. Wydawn. Nauk. Scholar, 2004. 420. lpp. ISBN 978-83-7383-070-7. Skatīts: 2013. gada 5. marts.
  5. Sprawozdania z posiedzeń komisji naukowych. Państwowe Wydawn. Naukowe, Oddział w Krakowie. 2005. 8. lpp. Skatīts: 2013. gada 5. marts.
  6. Prace i materia¿y Muzeum Archeologicznego i Etnograficznego w ¿odzi: Seria etnograficzna. Pa¿stwowe Wydawn. Nauk. 1973. 159. lpp. Skatīts: 2013. gada 5. marts.
  7. «The tradition of tying verbos (Easter palms) in Vilnius region». savadas.lnkc.lt. Lithuanian National Culture Centre. Skatīts: 2023. gada 13. jūlijs.