Lielā Jugla
| Lielā Jugla | |
|---|---|
 | |
| Satekupes | Mergupe, Suda 56°57′38″N 24°55′36″E / 56.96056°N 24.92667°E |
| Ieteka | Jugla 56°58′11″N 24°19′24″E / 56.96972°N 24.32333°EKoordinātas: 56°58′11″N 24°19′24″E / 56.96972°N 24.32333°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 63 km |
| Kritums | 70,6 m |
| Gada notece | 0,26 km³ |
| Baseina platība | 950,8 km² |
 Lielā Jugla Vikikrātuvē
| |
Lielā Jugla ir upe Latvijā. Sākas Mālpils pagastā un tek caur Siguldas un Ropažu novadiem, pie ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu, veidojot Juglas upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.[1]
Tecējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes sākums atrodas Sidgundā, kur tā veidojas, satekot Mergupei un Sudai[2]. Upes kritums ir 71 m, slīpums uz 1 km 1,1 m[3]. Praktiski visu tecējumu upe tek pa Viduslatvijas zemieni — Madlienas nolaidenumu un tālāk pa Ropažu līdzenumu, tikai lejteces gals pie saplūšanas ar Mazo Juglu iesniedzas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā.[4] Upe līkumo pa mežainu apvidu, baseins vietām stipri meliorēts. Krasti parasti lēzeni, vietām devona iežu atsegumi.[5] Lejtecē pie Krievupes un Tumšupes ietekas daudz zemu palieņu un vecupju.[1]
No Sidgundas līdz Ropažiem upe ir 5-15 m plata. Ropažos un apkārtnē upes režīmu nosaka vietējās HES darbība, kur upi šķērso dambis — 1,5 m augsta betona siena, kas rada mākslīgu ūdenskritumu.[6] Pie dambja sākas ap 1,5 km garais kanāls, kas izveidots ūdensdzirnavu vajadzībām. Pēc HES upe ir mierīga un mazūdenī sekla, augšpus Bajāriem sākas krāces un upes kritums sasniedz 3,5 m/km. Krāces izbeidzas pie Zaķumuižas, tālāk tecējums atkal ir mierīgs.
Kilometrāža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kilometri no grīvas |
Augstums metros vjl. |
Vieta |
|---|---|---|
| 63,3 62,4 49,7 43,9 35,1 34,4 33,8 25,0 24,9 18,9 8,7 3,0 1,2 0 |
66,9 66,4 57,1 51,4 40,0 36,9 36,1 18,2 17,9 14,1 1,2 0,4 0,2 0,1 |
Upes sākums, Sudas un Mergupes sateka Sidgundas tilts Augšciema tilts Tilts pie Laimniekiem Ropažu HES dambis Gājēju tilts Autoceļa P10 tilts Pietēnupes ieteka Bajārkrogs Zaķumuižas tilts Tumšupes ieteka Krievupes ieteka Rīgas apvedceļa A4 tilts Lielās un Mazās Juglas sateka |
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upē mīt līdakas, asari, raudas, plauži, zuši.[1]
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotas vietas upes krastos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upe ir laivojama visā garumā, taču ir grūtības zema ūdens periodos un pie Ropažu HES.[6]
Ievērojami objekti krastos: Sidgundas pilskalns un Ropažu pilsdrupas.[7]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Pie Tumšupes ietekas -
Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums -
Pie Sunīšiem -
Pie Zaķumuižas -
Silakroga apkārtnē
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 713. lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 11. februārī.
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ Ольга Качалова Ручейники рек Латвии. 1972
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Laivas. Lielā Jugla[novecojusi saite]
- ↑ Upesoga. Juglu kartes.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā Jugla.
| ||||||