Lietenes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lietenes
Haematopota (Meigen), 1803
Haematopota pluvialis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaMušveidīgie (Brachycera)
DzimtaDunduru dzimta (Tabanidae)
ApakšdzimtaTabaninae
ĢintsLietenes (Haematopota)
Sinonīmi
  • Chrysozona
Lietenes Vikikrātuvē

Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Ir aprakstītas ap 400 lieteņu sugas,[1] un salīdzinoši ar citām dunduru ģintīm tā ir viena no mazākajām.[2] Sastopamas visur, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Latvijā sastopamas trīs sugas, no kurām visbiežāk sastopama parastā lietene (Haematopota pluvialis).[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietenes ir slaidi, pelēki dunduri ar raibiem, pelēcīgiem spārniem. Daudzām sugām ir krāsaini rakstainas acis, bet mirstot šī īpašība zūd.[4] Sugas vienas no otras ir samērā grūti atšķiramas.[2]

Lieteņu sugas asinis sūc zīdītājiem (zirgiem, briežiem, aļņiem, stirnām, retāk liellopiem un pavisam reti aitām un cūkām[2]) un samērā bieži kož arī cilvēkam, uzbrūkot siltā un mitrā laikā, bet visaktīvākās ir smacīgā laikā pirms lietus. Turklāt tās spēj pēc nosēšanās uzsākt asiņu sūkšanu ļoti ātri. Kodiens ir sāpīgs un nepatīkams. Lielāku sugu mātītes vienā paņēmienā iesūc līdz 0,2 g asiņu.[5] Tā kā aklie dunduri asinis sūc vairākas reizes, tie spēj pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram, tularēmiju.[5] Parasti asinssūkšanai nododas ar lielu aizrautību, tādēļ ir viegli nositami.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi barojas tikai ar augu sulām. Arī mātītes barojas ar ziedu nektāru, bet, lai spētu reproducēt olas, tām ir nepieciešamas asnis. Lietenēm ir raksturīgi upurim pielavīties bez trokšņa, atšķirībā, piemēram, no diždunduriem, kā arī tās ir neizvēlīgas koduma vietas piemeklēšanai.[2] Šīs ģints dunduriem ir raksturīgi arī izvairīties no baltas krāsas, līdz ar to tās nemēdz sēsties uz drēbēm baltā krāsā, toties labprāt sēžas uz melnām drēbēm.[2]

Kāpuri attīstās saldūdens tilpēs, mitrā augsnē un retumis dārza komposta kaudzēs.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 3 sugas:[6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Corneliu Pârvu (1993). Genus Haematopota Meigen, 1803 (Diptera, Tabanidae) in Romania. A study about female genitalia, variability and distribution of the species. Tnv. Mus. Hist. nat. «Grigore Antipar» Vol. XXXIII pp. 165-199
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Дождевки
  3. 3,0 3,1 Divspārņi: Dunduri
  4. Chainey, J. E. (1993). Horse-flies, deer-flies and clegs (Tabanidae). In: Medical Insects and Arachnids. Springer Netherlands. Chapter 8: pp. 310-32.
  5. 5,0 5,1 Dunduri
  6. Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). – Latvijas entomologs, 46: 4-43.
  7. «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 18. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]