Limfa

Limfa (latīņu: lympha) ir bezkrāsains vai mazliet dzeltenīgs (gaišdzeltens), plazmai līdzīgs ķermeņa šķidrums, kas veidojas no starpšūnu šķidruma un cirkulē pa limfātiskās sistēmas caurulītēm un kapilāriem. Tā savāc starpšūnu šķidrumu no audiem, plūst caur limfmezgliem, kur tiek filtrēti antigēni un aktivēti imūnšūnu mehānismi, un nonāk lielākajos limfvados, piemēram, krūšu limfvadā, labajā limfvadā), kas ieplūst vēnu asinsritē. Limfa ir būtiska ķermeņa iekšējās vides sastāvdaļa, kas nodrošina saikni starp asinsrites un imūnsistēmu un piedalās šķidrumu, barības vielu un šūnu vielmaiņas produktu apritē. Limfas ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs plazmai. Tajā dominē ūdens un elektrolīti, ir neliels olbaltumvielu daudzums, limfocīti un citas imūnšūnas. Zarnu lakteāļos pēc ēšanas limfa (saukta par hilu) ir bagāta ar triglicerīdiem, jo nodrošina tauku un taukos šķīstošo vielu transportēšanu no zarnu trakta uz asinsriti.

Limfai ir vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas — šķidruma līdzsvara uzturēšana (atgriež audos izfiltrēto šķidrumu un plazmas olbaltumvielas venozajā cirkulācijā, novēršot tūsku), tauku transportēšana (zarnu bārkstiņu lakteāļi uzsūc lipīdus un nogādā tos sistēmiskajā asinsritē), imūnaizsardzība (limfmezglos un citos audos tiek uztverti un filtrēti antigēni, aktivēti limfocīti un uzsākta adaptīvā imūnreakcija). Kā asinsrites un imūnsistēmas sistēmu elements, limfa nodrošina vielu un šūnu plūsmu starp audiem un asinsriti, vienlaikus darbojoties kā “uzraudzības tīkls”, kur imūnšūnas pastāvīgi monitorē perifēros audus un koordinē atbildes reakciju uz infekcijām, bojājumiem vai audzēju signāliem. Limfātiskā sistēma, kurā limfa cirkulē — kapilāri, caurulītes, mezgli un orgāni (piemēram, liesa, aizkrūtes dziedzeris, limfmezgli) — darbojas paralēli asinsrites sistēmai, veicinot homeostāzi, infekciju kontroli un audu veselības uzturēšanu.