Loģiskā skola
Loģiskā skola (vācu: Logische Schule) jeb jaunvācu skola (vācu: Neudeutsche Schule) ir novirziens šaha kompozīcijā, kas noliedzot pareiza mata nepieciešamību, par savu galveno uzdevumu izvirza taktisko ideju loģisku izstrādājumu.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divdesmitā gadsimta sākumā, vispirms jau Vācijā, radās jauns novirziens šaha kompozīcijā. Tā pirmie dokumenti tika publicēti 1903. gadā. Tie bija divi raksti, 3. martā vācu nedēļas šaha laikrakstā Deutsches Wohenschach pielikumā iespiestais A. Gēlerta "Par šaha uzdevumu būtību" (vācu: Über das Wesen des Schachproblems) un J. Koca, K. Kokelkorna "Indiešu uzdevums" (vācu: Das Indische Problem). Tie nostājās opozīcijā pret līdz tam valdošo vecvācu skolu un tās galveno teorētiķi J. Bergeru. Apbrīnojami, ka jaunā novirziena dibinātāji J. Kocs un K. Kokelkorns bija pārnācēji no vecvācu skolas, kas arī tajā bija pazīstami un panākumiem bagāti meistari. Jaunais virziens ieguva nosaukumu "Jaunvācu skola". Nākamais pēc J. Koca un K. Kokelkorna redzamākais jaunvācu skolas pārstāvis ir Valters fon Holchauzens. Savā 1928. gadā izdotajā grāmatā "Jaunvācu šaha uzdevumu loģika un mērķa tīrība" (vācu: Logik und Zweckreinheit im neudeutschen Schachproblem) viņš padziļināja un tālāk attīstīja J. Koca un K. Kokelkorna izstrādātos jaunvācu skolas pamatprincipus, ieviesa jaunus definējumus — manevra, gājiena relatīvās mērķa tīrības jēdzienu, precīzi izdalīja galveno un sagatavošanas plānus. Nākamie ievērojamākie loģiskās skolas pārstavji bija Erihs Brunners, Erihs Ceplers, Frīdrihs Paličs, Emils Palkoska, Hanss Rēms.
Loģiskās skolas principi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Loģiskās skolas uzdevumā jābūt iespējai skaidri izdalīt tajā galveno un vienu vai vairākus sagatavošanās plānus. Galvenais plāns ir sākuma pozīcijā iespējams reāls vai nosacīts balto manevrs, kas neved pie mērķa zināmu šķēršļu dēļ. Bieži vien galvenais plāns sastāv no viena — matojošā gājiena. Secīgu balto un melno gājienu virkni, kas dod iespēju noteikt galvenā plāna izpildes šķēršļus, sauc par mēģinājuma spēli jeb mēģinājumu (terminu ieviesa V. fon Holchauzens). Sagatavošanās plāns ir balto manevrs, kura nolūks ir novērst mēģinājuma spēlē atklātos, galveno plānu izpildīt traucējušos, šķēršļus. Ja šis manevrs ir saistīts tikai ar balto figūru stāvokļa maiņu, tad šo manevru sauc par tiešo manevru, atšķirībā no netiešā manevra, kura procesā savu stāvokli, balto draudu dēļ, spiestas mainīt melno figūras.
Otra loģiskās skolas pamatprasība: sagatavošanās plānam jābūt tikai vienam mērķim, likvidēt, mēģinājuma spēlē atrasto un galveno plānu izpildīt traucējošo, šķērsli. Šo principu sauc par mērķa tīrību (terminu ieviesa P. A. Orlimonts).
Uzdevumu piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deutsches Wochenschach , 1905
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |         | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Deutsche Schachzeitung , 1928
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |   | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Uzdevuma № 1 risinājums.
- Galvenais plāns 1. De2? (draud 2. Ld3 ~ 3. Dc2#) piedzīvo neveiksmi, aizsardzības 1. ... Lg5 2. Ld3 Lxe3! dēļ. Sagatavošanās plāns 1. Zd6! aizvilina melno laidni uz paralēlo diagonāli (romiešu tēma): 1. ... Lxd6. Tagad, pēc galvenā plāna realizācijas: 2. De2 Lf4, melno laidnis nokļūst uz apdraudētā lauciņa, seko: 3. exf4 Kxd4 4. De5# ar pareizu matu. Šis ir netiešā manevra uzdevums, jo pēc sagatavošanās plāna, pozīcijas novājināšanu izsauca melno laidņa pārvietojums no e7 uz d6.
Uzdevuma № 2 risinājums.
- Tornis d7 aizsargā lauciņus d1 un d2, tāpēc mata pieteikšanai no h1 jāizmanto tornis b7. Tā ceļu uz h1 itkā var sagatavot vairākos veidos, pārvietojot to uz citu horizontāli (1. Tb4, 1. Tb5, 1. Tb6, 1. Tb8) vai ar torņa d7 gājieniem atverot tam 7. horizontāli (1. Td4, 1. Td5, 1. Td6, 1. Td8). Mēģinājuma spēle, piemēram, 1. Tb4 rāda, ka melnie aizsargājas ar gājieniem 1. Tb4? a1D 2. Th4 Da8!. Tādēļ baltajiem jāizvēlas tāds pirmais gājiens, lai diagonāle a8-h1 būtu aizsegta. To var panākt tikai ar 1. Td5!, jo tagad pēc 1. ... a1D 2. Th7 Da8 3. Th1# baltie mato. Šai uzdevumā sagatavošanās plānu ar taktisku ideju diagonāles aizsegšanu veica balto figūra, tāpēc tas pieskaitāms pie tiešā manevra uzdevumiem.
Akademisches Monatsheft für Schach, 1910
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Uzdevuma № 3 risinājums.
- Mēģinājums 1. Tf4? Kxc5 2. Tgg4 Kc6! 3. Tc4+ Kd7 palīdz noskaidrot, ka balto torņi ceturtā horizontālē dubultoti nepareizā kārtībā. Tornis uz g4, pārsedz laidņa h3 darbības diagonāli. Tādēļ uzdevumu risina tikai: 1.Th4! K×c5 2.Tg4 ~ 3.Tc4#.
Uzdevuma № 4 risinājums.
- Mēģinājumi 1. Lxf4? Lxf4!; 1. e3? Lxe3! un 1. ... f5!; 1. Zg5? (draud 2. Zxf3#) 1. ... Kd4 2 Ld3 Zb3!
- dod iespēju izdarīt šādus secinājumus: 1) Balto laidnis jāpārvieto uz d3, tad to nevarēs aizsegt bandinieks uz f5. 2) Melno laidnis ar tempu jāaizvilina no diognāles c1—e3. 3) Melno laidnis ne tikai jāaizvilina, bet jāizmanto arī lauciņa e3 tālai bloķēšanai.
- Risinājums: 1. Lf8! (draud 2. Lxd6#) 1. ... Lb4 2. c5 Lxc5 3. Lh6 Le3 Sagatavošanas plāna pirmā daļa izpildīta, melno laidnis bloķē melno karaļa bēgšanai nepieciešamo lauciņu e3. 4. Zg5 Kd4 5. Ld3 Ld2 Melnie atbloķē lauciņu e3 meno karalim, tāpēc balto zirdziņš atgriežas uz e6. 6. Ze6+ Ke5 Sagatavošanas plāna otrā daļa izpildīta, baltajiem ir izdevies laidni ar tempu pārvietot uz d3. 7. Lf8 Lb4 un tagad var pāriet pie galvenā plāna realizācijas. 8. e3 fxe3 9. Lh6 f5 10. Lg7#
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 11.—13. lpp.
Papildu literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Е. И. Умнов. Шахматная задача XX века (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1966. 31.—48. lpp.
- Fritz Hoffmann, Günter Schiller, Dr. Karl-Heinz Siehndel, Manfred Zucker. Problemschach. 407 Aufgaben und Studien (vācu). Berlin : Sportferlag, 1987. 60.—72. lpp. ISBN 3-328-00205-7.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Erik Zierke: Die Neudeutsch-Logische Schule (vāciski)
- Bo Lindgren: Poesie auf dem Brett 4. Teil. (vāciski)