Erihs Brunners
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Erihs Brunners (vācu: Erich Anselm Brunner; dzimis 1885. gada 11. decembrī, miris 1938. gada 16. maijā) bija šveiciešu šaha problēmists, loģiskās skolas teorētiķis.[1]
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai gan Brunnera tēvam piederēja aizkaru rūpnīca Plauenē, ģimene bija Šveices pilsonībā.[2] 1901. gadā, pēc tēva nāves, Brunners pameta ģimnāziju, lai studētu mūziku Leipcigas konservatorijā. Klavieres viņš spēlēja koncerta līmenī. Tikai 1910. gadā viņš nolika vidusskolas eksāmenus. Nākamās bija medicīnas studijas, tās ilga tikai trīs semestrus. 1915. gadā viņš pārcēlās uz Kemnicu, jo viņa nākamai pirmajai sievai, anglietei, kā kara ienaidnieku valsts piederīgai, nebija atļauts dzīvot Leipcigā.[3]
Pēc ārsta ieteikuma 1918. gada rudenī Brunners devās uz Šveici, kur pārtikas situācija bija labāka, un dzīvoja Askonā. 1919. gadā viņš apprecējās. Pēc neveiksmīgas uzņēmējdarbības 1928.gadā viņš šķīrās no savas sievas un pārcēlās uz Cīrihi. No 1929. gada līdz 1937. gada rudenim viņš dzīvoja Minhenē un nodarbojās ar izdevniecību. Te viņam palīdzēja viņa otrā sievu Frīda Bernšteina, ar kuru viņš bija saistīts kopš 1929. gada, taču nevarēja apprecēties līdz pat 1937. gadam, jo šķiršanās no savas pirmās sievas bija ievilkusies. Savā pēdējā mūža gadā Brunners pārcēlās uz Cīrihi, kur dažus mēnešus pēc pārcelšanās nomira no insulta. Pēdējos gados viņš strādāja pie grāmatas, kuru nepaspēja pabeigt.[4] To pabeidza un izdeva Morics Hennebergers un Hanss Klīvers.
Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savu pirmo šaha uzdevumu Brunners publicēja 21 gada vecumā, 1906. gadā Leipcigas laikrakstā Tageblatt. 1910. gadā Leipcigā viņš tikās ar Valteru fon Holchauzenu, Johannesu Kocu un citiem pazīstamiem vācu šaha komponistiem. Ar pirmo viņš sarakstījās līdz tā nāvei.
Brunner ir vairāku šaha kompozīcijas tēmu autors. Pazīstamākās no tām Brunnera-Tērtona tēma, Brunnera-Drēzdenes tēma, Šveices ideja un citas.
Viņš ir publicējis ap 600 šahs uzdevumu.
Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Chemnitzer Tageblatt, 1925
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |        | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Uzdevuma risinājums:
- Viegli saprotamo gājienu 1.Tgf2? (draud 2.Tf7 un 3.d7#), atspēko 1. ... g3!
- Tāpēc jāspēlē:
- 1.Tf1! (draud 2.Tgf2 3.Tf7 4.d7#)
- 1. ... e3 2. Te2 ~ 3. Txe3 ~ 4. d7#
- 1. ... g3 2. Txg3 ~ 3. Tg7 ~ 4. d7#
Brunnera-Tērtona tēma.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 48. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ «Die Schwalbe, Heft 246, Dezember 2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.
- ↑ Hans Klüver: Erich Brunner – ein Künstler und Deuter des Schachproblems, 11. lpp. (vāciski)
- ↑ Deutsche Schachblätter 12/1938, 191. lpp. (vāciski)
Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Klüver H., Henneberger M., Е. Brunner. Ein Künstler und Deuter des Schachproblems, Siegfried Engelhardt Verlag, Berlin-Frohnau, 1958. (vāciski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|