Romiešu tēma

Romiešu tēma ir viena no loģiskās skolas galvenām tēmam šaha kompozīcijā. Tās būtība — galveno plānu, kas sākuma pozīcijā ir maldinājums, realizēt traucē melno figūra. Tāpēc baltie vispirms spēlē sagatavošanās plānu, aizvilinot melno figūru uz paralēlo līniju, kur šī figūra, mēģinot novērst draudu, rada melno pozīcijā izšķirošu novājinājumu, kas ļauj baltajiem realizēt galveno plānu. Romiešu tēmas īpatnība ir melno figūras kustības ģeometriski analoģiskais raksturs maldinājumā un risinājumā. Pēc pozīcijā izsauktā novājinājuma rakstura izšķir romiešu tēmu ar melno figūras ņemšanu vai aizsegšanu, ar balto figūras atsaistīšanu, ar melno karalim vai citai figūrai nepieciešamā lauciņa bloķēšanu, ar gājiena spaida radīšanu un tā tālāk.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumu tēma ieguvusi no 1905. gadā žurnālā Deutsches Wochenschach publicētā J. Koca un K. Kokelkorna uzdevuma^[2], kas bijis veltīts viņu draugam, Romā dzīvojošam šahistam.^[1] Etidē pirmais romiešu tēmu realizējis Hermanis Matisons.^[3]

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 1. Ļevs Lošinskis
L. Kubbela memoriāls, 1961
1. godalga.

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Mats 3 gājienos

№ 2. E. Ceplers
Miniatures Strategiques, 1935

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Mats 4 gājienos

1. uzdevuma risinājums:

Tematiskie maldinājumi:

1. Ze3? draud 2. Tf5 vai Zg4#, bet 1. ... Lxe6!

1. Zg3? draud 2. Tf5 vai Te4#, bet 1. ... Lc2!

1. Zd2? draud 2. Te4 vai Zf3#, bet 1. ... Ld5!

1. Zh2? draud 2. Zg4 vai Zf3#, bet 1. ... Ld1!

1. Ke7! (draud 2. Tg4)

1. ... Ld1 2. Zd2! Lf3 3. Zxf3#; 1. ... Lc2 2. Ze3! Lf5 3. Txf5#

1. ... Lxe6 2. Zg3! Lf5 3. Txf5#; 1. ... Ld5 2. Zh2 Lf3 3. Zxf3#

Romiešu tēma ar melnās figūras (laidņa) sišanu četros variantos.

2. uzdevuma risinājums:

Tematiskais maldinājums (galvenais plāns): 1. Kh3? (draud 2. Tg2#) 1. ... d4!

1. Le4! dxe4 2. Kh3 e3 3. Td1+ Kf2 4. Tf1#

Balto pirmā gājiena mērķis ir novirzīt melno bandinieku (tematiskā figūra) uz blakus vertikāli, kur tas, novēršot draudu, bloķē melno karalim atkāpšanās lauciņu "f3".

Etīde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 3. H. Matisons
Šahmatnij ļistok, 1927
1. godalga

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Uzvara

3. etīdes risinājums:

1. Zf7+ Kg8 2. a7 Te6+ 3. Kd1! Te8 4. Zd6 Td8 5. Zf5! (ja baltie uzreiz spēlētu 5. b6 Ld4 6. Zc8 Txc8 7. b7, tad melnie ar torņa upuri panātu neizšķirtu 7. ... Tc1+! 8. Kxc1 Lxa7=) 5. ... Lf8 (laidnis spiest atkāpties uz neizdevīgu diagonāli) 5. b6 Lc5 (nostājoties uz lauciņa c5, laidnis aizsedz c vertikālii, nepieļaujot torņa upuri) 7. Ze7+ K~ 8. Zc8! Txc8 9. b7 un uzvar.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 335. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
↑ J. Koca un K. Kokelkorna uzdevums.
↑ Н.П. Залепукин. Словарь шахматной композиции (krievu). Киев : Здоровя, 1982. 138. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[ENC-1] 1,0 ^1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 335. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

[2] J. Koca un K. Kokelkorna uzdevums.

[3] Н.П. Залепукин. Словарь шахматной композиции (krievu). Киев : Здоровя, 1982. 138. lpp.

[1]

[2]

[3]