Pēc profesijas bijis matemātikas skolotājs Ķelnes ģimnāzijā. No 1835. gada ticis uzskatīts par vienu no vadošajiem Vācijas šahistiem. 1842. gadā mačā uzvarējis Kārli Janišu, bet 1845. gadā - Ādolfu Andersenu ar 4:1. No 1836. gada vadījis Berlīnes šaha klubu un bijis Berlīnes plejādes dibinātājs. Starp viņa skolniekiem bijuši Kārlis Maiets, Pauls Rūdolfs fon Bilguers, Vilhelms Hanšteins un citi vēlāk vadošie Berlīnes šahisti. 1846. gadā nodibinājis pirmo Vācijas šaha žurnālu Deutsche Schachzeitung. No 1830. gada organizējis korespondencšaha mačus starp Berlīni un citām Vācijas pilsētām: Hamburgu, Breslavu, Magdeburgu, Pozeni. 1843. gadā publicējis pirmo vācu korespondencšaha partiju krājumu, kurā bijušas vairāk par 52 neklātienes spēlēm. Savas dzīves laikā savācis vērienīgu šaha grāmatu bibliotēku, kuru pēc Bledova nāves nopirkusi Berlīnes Karaliskā bibliotēka. Aizrāvies arī ar šaha kompozīciju, sevišķi ar šaha uzdevumu sastādīšanu. Savās partijās nereti lietojis arī latviešu gambītu.
.svg){kind=small}
