Bērnību un jaunību pavadījis Maskavā. Izglītību ieguvis Sanktpēterburgas satiksmes inženieru institūta korpusā, pēc kura beigšanas atstāts savā augstskolā par profesoru. Pēc tam bijis ierēdnis Krievijas Impērijas finanšu ministrijā.
Ar šahu iepazinies jau bērnībā. 1830. gados kļuvis par vienu no spēcīgākajiem Sanktpēterburgas šahistiem. 1838. gadā korespondencšaha mačā starp Sanktpēterburgu un Tērbatu uzvarējis Lionelu Kīzericki.[1] 1840. gados šahs tā aizrāvis Janišu, ka viņš atstāja profesora un ierēdņa karjeru, lai pilnībā sevi veltītu šaha teorijas analīzēm. 1842. gadā Drēzdenē Janišs publicēja franču valodā savu traktātu "Analyse nouvelle des ouvertures du jeu des échecs" ("Jaunākā šaha atklātņu analīze"), kas bija vērtīgs pētījums tā laika šaha atklātņu teorijā. Tas tika vairākkārt papildināts, tulkots vairākās valodās un izdots atkārtoti. 1851. gadā Janišu uzaicināja piedalīties pirmajā lielajā starptautiskajā šaha turnīrā Londonā, taču viņš nokavēja tā sākumu un netika iekļauts dalībnieku skaitā. No 1856. gada bijis pirmās Krievijas šaha nodaļas redaktors Sanktpēterburgas avīzē "Vedomosti". Izstrādājis arī pirmo Krievijas šaha kodeksu un bijis Sanktpēterburgas šaha kluba sekretārs. 1862-1863. gados publicējis grāmatu "Traité des applications de l'analyse mathématique au jeu des échecs" ("Traktāts par matemātiskās analīzes \lietošanu šaha spēlei").[2]
Janiša vārdā ir nosaukts gambīts Spāņu atklātnē: 1.e4 e5 2.Zf3 Zc6 3.Lb5 f5.
