Latviešu gambīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latviešu gambīts
a b c d e f g h
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess rlt45.svg
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Gājieni 1.e4 e5 2.Zf3 f5
ECO kods C40
Citi nosaukumi Otrās rokas karaļa gambīts
Izstrādātāji K. Bētiņš un citi
Piederība Atklātās atklātnes

Latviešu gambīts ir šaha atklātne (gambīts), kas sākas ar gājieniem:
1. e2-e4 e7-e5
2. Zg1-f3 f7-f5
.
Tas pieder pie atklātām atklātnēm un tam ir piešķirts Šaha atklātņu enciklopēdijas kods C40.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmssākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gambīts (1. e4 e5 2. Zf3 f5) ir bijis pazīstams no 16. gadsimta. Pirmoreiz tas ticis minēts portugāļu šahista Pedru Damianu grāmatā Questo libro e da imparare giocare a scachi et de li partiti ("Šī grāmata māca spēlēt šahu"), [1] bet vēlāk itāļu šahista Dž. Polerio rokrakstā. Pirmā zināmā partija spēlēta 1590. gadā starp jau minēto Dž.Polerio un citu pazīstamu itāļu meistaru Dž. Leonardo. [2] 17. gadsimta sākumā Dž. Greko publicējis vairākus manuskriptus ar savu partiju analīzēm. Starp šīm partijām ir arī vairākas, kurās spēlēts gambīts 1. e4 e5 2. Zf3 f5. No tā laika līdz 20. gadsimtam šis bandinieka upuris ticis saukts gan par "otrās rokas karaļa gambītu", gan Greko gambītu. [3] 1766. gadā itāļu šahists Karlo Kocio publicējis grāmatu par šahu, kurā citēts arī gambīts 2. ... f5. 19. gadsimta sākums bija šaha romantisma laikmets un gambītu spēlēšana zināmā mērā bija modes lieta. 1832. gadā Londonā Džordžs Volkers savā izdevniecībā iespieda grāmatu "A new treatise on chess", kurā tika atspēkots Greko pēc 1. e4 e5 2. Zf3 f5 3. Zxe5 spēlētais gājiens 3. ... De7. [4] Ap 1836. − 1840. gadu gambīts tika bieži spēlēts Vācijā. No 1839. gada to kopīgi analizēja un savās partijās testēja Berlīnes plejādes šahisti P. Bilguers, Tassilo fon der Laza, V. Hanšteins, K. Maiets, L. Bledovs. [5] 1843-44. gadā tika publicēts P. Bilguera un fon der Lasas sarakstītās pazīstamās grāmatas "Šaha spēles rokasgrāmata" (Handbuch des Schachspiels) 1. izdevums, kurā bija ietvertas gambīta vairāku variantu analīzes. Tajā pat laikā franču šaha žurnālā Le Palamède gambītu analizējis Aleksandrs Dešapels, bet Pēterburgā franču valodā izdotajā darbā Kārlis Janišs. [6] Septiņdesmito gadu pirmajā pusē (1872—1875) dāņu šahisti H. Mellers, Sērens Sērensens un skots Džordžs Freizers vienlaicīgi piedāvāja jaunu aizsardzību 3. ... Zc6 (pēc 1. e4 e5 2. Zf3 f5 3. Zxe5), [7] kas sekmīgi tika spēlēta turpmākajos gados un tiek dēvēta par Freizera aizsardzību. [8] 1887. gadā partijā Blekberns — Pollaks tika sekmīgi pielietots jauns balto gājiens 3. d4.[9] Gadsimta mijā starp gambīta testētājiem bez Blekberna parādījās arī citu tā laika meistaru vārdi: Henrijs Bērds, Oldržihs Durass, Zīgberts Tarrašs un citi.

K. Bētiņa pētijumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā šaha teorētiķu vidū (Z. Tarrašs) bija izveidojies uzskats, ka uz gājieniem 1. e4 e5 2. Zf3 atbildēt 2. ... Zc6 saistīts ar lielu risku, tādēļ tika meklētas citas iespējas. Tas pamudinājis K. Bētiņu pievērsties 2. ... f5 pētniecībai. Latvijas šahistu, galvenokārt Kārļa Bētiņa pētījumi bijuši par pamatu tam, ka Starptautiskā šaha federācija oficiāli piešķīrusi šai atklātnei Latviešu gambīta nosaukumu.

FIDE lēmums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā FIDE nolēma izveidot vienotu šaha atklātņu nosaukumu sarakstu. Lēmumu izpildīt uzņēmās Čehoslovākijas federācija. Darbs ieilga un tikai 1934. gada FIDE kongresā tika ziņots, ka izstrādātais atklātņu nosaukumu saraksts ir ticis publicēts. Šajā oficiālā sarakstā atklātne, ko līdz tam sauca par Greko kontrgambītu, bija iekļauta ar nosaukumu Latviešu gambīts.[10] No šī brīža arī Latvijas prese sāka lietot šo nosaukumu.[11]

Tematiskais korespondencšaha mačs Stokholma — Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc A. Kalniņa ierosinājuma un Zviedrijas Šaha savienības pozitīvas atbildes 1934. gadā noticis tematisks korespondencšaha mačs starp četriem dažādiem Stokholmas šaha klubiem ar pazīstamiem zviedru meistariem priekšgalā un Rīgas Senioru kluba spēles komiteju, kuras sastāvā K. Bētiņa vadībā cīnījušies prof. A. Kalniņš, arhitekts P. Dreijmanis, A. Kannenbergs un komponists E. Melngailis. Pēc savstarpējās norunas Stokholmas Šaha klubi visas partijas spēlējuši ar baltajām figūrām un atklātnē izvēlējušies dažādus Latviešu gambīta variantus. Pēc divu gadu cīņas mačs noslēdzies ar Rīgas uzvaru: rīdzinieki uzvarējuši trīs partijas, divas beigušās neizšķirti.

Pirmais tematiskais Latviešu gambīta turnīrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā, kad pasaulē plosījies karš, šaha dzīve nav bijusi apsīkusi. 1942. gada rudenī par godu J. Bētiņa 75 gadu jubilejai ticis organizēts tematisks Latviešu gambīta korespondencšaha turnīrs. Dalībai pieteikušies 44 šahisti. Izveidotas sešas grupas - pirmajā iedalīti Latvijas labākie šahisti. [12] Meistars I. Ždanovs savās atmiņās rakstījis, ka visu laiku pirmās grupas līderis un, liekas, arī uzvarētājs bijis T. Zeids. [13]

Pāvela Atara turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1967. gadā, no Latvijas 1944. gadā emigrējošais, pazīstamais Latvijas cīkstonis un šaha entuziasts Pāvels Atars, nevarēdams samierināties par nievājošo attieksmi pret latviešu gambītu viņa tagadējā mītnes zemē Venecuēlā, nolēmis, gambīta pētīšanai un popularizēšanai, sarīkot Kārļa Bētiņa 100 gadu dzimšanas dienai veltītu, starptautisku latviešu gambīta turnīru. [14] Ierosmei bijusi plaša atsaucība un 1967. gada jūlijā spēlēt sākuši 42 pirmo grupu dalībnieki no 14 valstīm. [15]

Latviešu gambīta neoficiālie pasaules čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upurējot bandinieku melnie ievada asu un sarežģītu pretspēli cenšoties pārņemt iniciatīvu. "... Minētam gambītam pa lielākai daļai piemīt tā īpašība, ka jau pēc nedaudz ievadgājieniem sākas sarežģītām kombinācijām bagāta spēle. Melnajiem izdodas pārvarēt radušās grūtības bieži tikai, ja tā varētu teikt, ar "nāves cilpas" palīdzību. Stratēģiskais pavediens bieži it kā pazūd un partijas liktenis kļūst atkarīgs no taktiskām iespējām."- tā atklātni raksturojis K. Bētiņš. [16] Mūsdienu prakse pierāda, ka ar precīzu spēli baltiem izdodas saglabāt pārsvaru, tādēļ tagad meistaru turnīros Latviešu gambīts sastopams reti.

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. Zf3xe5
    • 3. ... Dd8-f6
      • 4. Ze5-c4 f5xe4
        • 5. Zb1-c3 Df6-f7
    • 3. ... Zb8-c6
      • 4. Ze5xc6
      • 4. Dd1-h5+ [18]
    • 3. ... Zg8-f6
  • 3. Lf1-c4
    • 3. ... f5xe4
    • 3. ... Zb8-c6
    • 3. ... d7-d6
    • 3. ... b7-b5 [19]
  • 3. d2-d4
    • 3. ... f5xe4
    • 3. ... e5xd4
  • 3. e4xf5
    • 3. ... e4
  • 3. Zb1-c3
    • 3. ... f5xe4


Citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan vairāk nekā pusgadsimta laikā šī atklātne bagātinājusies ar jaunām idejām, K. Bētiņa darba vērtība nav zudusi arī šodien. Tā nenoliedzami ir mūsu šaha kultūrvēsture. ("Darbs, kas nenoveco." - Šahs Baltijā 10/1992 -18. lpp.)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis Bētiņš; Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 119−143. lpp.
  • H.Tiemann, H.Vetter. Lettisches Gambit. Düsseldorf : Edition Maedler im Walter Rau Verlag, 1989. ISBN 3-7919-0213-X. (vāciski)
  • L.C.M.Diepstraten. Lettisch Gambiet: Theorie en Praktijk met historische Notities. Deel 1. Venlo : Van Spijk, 1993. ISBN 9062160492. (nīderlandiski)
  • L.C.M.Diepstraten. Lettisch Gambiet: Theorie en Praktijk met historische Notities. Deel 2. Venlo : Van Spijk, 1996. ISBN 9062161189. (nīderlandiski)
  • L.C.M.Diepstraten. Lettisch Gambiet: Theorie en Praktijk met historische Notities. Deel 3. Venlo : Van Spijk, 1997. ISBN 9062162428. (nīderlandiski)
  • Anatoly Lein, Sid Pickard. The Latvian Gambit. A Grandmaster View, 1995. ISBN 1-880673-97-5. (angliski)
  • Tony Kosten. The Latvian Gambit. New York : Henry Holt and Company, Inc., 1995. ISBN 0-8050-3903-1. (angliski)
  • Kon Grivainis, John Elburg. New Developments In The Latvian Gambit. Moon Township, Pennsylvania : Chess Enterprises, 1998. ISBN 0-945470-69-X. (angliski)
  • Tony Kosten. The Latvian Gambit Lives!. London : B.T. Batsford, 2001. ISBN 0713486295. (angliski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. H. Sarrat. «Damiano. Fifth Game.». The works of Damiano, Ruy-Lopez, and Salvio, on the game of chess, 1813. 15—23. lpp. Skatīts: Novembris 2015. (angliski)
  2. Partija Polerio — Leonardo
  3. Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, XX.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3 (krievu val.-197. lpp.)
  4. George Walker. A new treatise on chess [Jauns šaha spēles traktāts]. London, 1832. 22. lpp. (angliski)
  5. Tassilo von Heydebrand der Lasa. Berliner Schach-Erinnerungen, Leipzig 1859, 22.lpp. (vāciski)
  6. C. F. Jaenisch. Analyse nouvelle des ouvertures du jeu des échecs. Vol. 2. St. Peterbourg, 1843. 3. lpp. Skatīts: November 2015. (franciski)
  7. S. Sērensena partijas
  8. Freizera aizsardzība vietnē Chess Tempo
  9. Partija Blekberns—Pollaks
  10. «Chess: The History of FIDE. Section 7: Attempts by FIDE to standardize openings nomenclature.». Skatīts: 2015-11-12. (angliski)
  11. Nodaļa "Šahs" žurnālā Atpūta Nr. 514 (07.09.1934)
  12. "Deutsche Zeitung im Ostland" 27. Oktober 1942, Seite 7 (vācu val.)
  13. Latvijas korespondencšahs 5-6/1995, 18. lpp.
  14. Laiks Nr. 8 (28.01.1967), 6. lpp.
  15. Laiks Nr.17 (28.02.1976), 6.lpp.
  16. Kārlis Bētiņš; Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 119. lpp.
  17. Strautiņš, Vilnis (2002). "Vai apvērsums teorijā?". Latvijas Šaha vēstnesis (5): 14−15.
  18. Vitomskis, Jānis (2002). "Latviešu gambīts. 3. ... Zc6!? Pelna ievērību!". Latvijas Šaha vēstnesis (3): 14−15.
  19. Strautiņš, Vilnis (1998). "Latvian gambit. The Birth of the Variant and its Thorny Way [Varianta dzimšana un tā ērkšķainais ceļš]". Latvian Corresoondence chess&Latvian gambit (3): 17−19. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]