Latviešu gambīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latviešu gambīts
a b c d e f g h
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess rlt45.svg
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Gājieni 1.e4 e5 2.Zf3 f5
ECO kods C40
Citi nosaukumi Otrās rokas karaļa gambīts
Izstrādātāji K. Bētiņš un citi
Piederība Atklātās atklātnes

Latviešu gambīts ir šaha atklātne (gambīts), kas sākas ar gājieniem:
1. e2-e4 e7-e5
2. Zg1-f3 f7-f5
.
Tas pieder pie atklātām atklātnēm un tam ir piešķirts Šaha atklātņu enciklopēdijas kods C40.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstams no 16. gadsimta. Pirmoreiz pieminēts Dž. Polerio rokrakstā. 16. gadsimtā to bieži pielietojis Dž. Leonardo, bet 17. gadsimtā Dž. Greko. [1] Līdz 20. gadsimtam šis bandinieka upuris tika saukts gan par "otrās rokas karaļa gambītu", gan Greko gambītu.

K. Bētiņa pētijumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā šaha teorētiķu vidū (Z. Tarrašs) bija izveidojies uzskats, ka uz gājieniem 1. e4 e5 2. Zf3 atbildēt 2. ... Zc6 saistīts ar lielu risku, tādēļ tika meklētas citas iespējas. Tas pamudinājis K. Bētiņu pievērsties 2. ... f5 pētniecībai.

Tematiskais korespondencšaha mačs Stokholma — Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc A. Kalniņa ierosinājuma un Zviedrijas Šaha savienības pozitīvas atbildes 1934. gadā noticis tematisks korespondencšaha mačs starp četriem dažādiem Stokholmas šaha klubiem ar pazīstamiem zviedru meistariem priekšgalā un Rīgas Senioru kluba spēles komiteju, kuras sastāvā K. Bētiņa vadībā cīnījušies prof. A. Kalniņš, arhitekts P. Dreijmanis, A. Kannenbergs un komponists E. Melngailis. Pēc savstarpējās norunas Stokholmas Šaha klubi visas partijas spēlējuši ar baltajām figūrām un atklātnē izvēlējušies dažādus Latviešu gambīta variantus. Pēc divu gadu cīņas mačs noslēdzies ar Rīgas uzvaru: rīdzinieki uzvarējuši trīs partijas, divas beigušās neizšķirti.

FIDE lēmums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas šahistu, galvenokārt Kārlis Bētiņa pētijumi un uzvara tematiskajā mačā pret Stokholmas šahistiem bijusi par pamatu tam, ka 1937. gadā Starptautiskā šaha federācija oficiāli piešķīrusi šai atklātnei Latviešu gambīta nosaukumu.

Pirmais tematiskais Latviešu gambīta turnīrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā, kad pasaulē plosījies karš, šaha dzīve nav bijusi apsīkusi. 1942. gada rudenī par godu J. Bētiņa 75 gadu jubilejai ticis organizēts tematisks Latviešu gambīta korespondencšaha turnīrs. Dalībai pieteikušies 44 šahisti. Izveidotas sešas grupas - pirmajā iedalīti Latvijas labākie šahisti. [2] Meistars I. Ždanovs savās atmiņās rakstījis, ka visu laiku pirmās grupas līderis un, liekas, arī uzvarētājs bijis T. Zeids. [3]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upurējot bandinieku melnie ievada asu un sarežģītu pretspēli cenšoties pārņemt iniciatīvu. "... Minētam gambītam pa lielākai daļai piemīt tā īpašība, ka jau pēc nedaudziem ievadgājieniem sākas sarežģītām kombinācijām bagāta spēle. Melnajiem izdodas pārvarēt radušās grūtības bieži tikai, ja tā varētu teikt, ar "nāves cilpas" palīdzību. Stratēģiskais pavediens bieži it kā pazūd un partijas liktenis kļūst atkarīgs no taktiskām iespējamībām."- tā atklātni raksturojis K. Bētiņš. [4] Mūsdienu prakse pierāda, ka ar precīzu spēli baltiem izdodas saglabāt pārsvaru, tādēļ tagad turnīros Latviešu gambīts sastopams reti.

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. e4xf5
  • 3. d2-d4
  • 3. Lf1-c4
  • 3. Zf3xe5

Citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan vairāk nekā pusgadsimta laikā šī atklātne bagātinājusies ar jaunām idejām, K. Bētiņa darba vērtība nav zudusi arī šodien. Tā nenoliedzami ir mūsu šaha kultūrvēsture. ("Darbs, kas nenoveco." - Šahs Baltijā 10/1992 -18. lpp.)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 119. - 143. lpp.
  • T. Kosten: The Latvian Gambit Lives!, London 2001

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, XX.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3 (krievu val.-197. lpp.)
  2. "Deutsche Zeitung im Ostland" 27. Oktober 1942, Seite 7 (vācu val.)
  3. Latvijas korespondencšahs 5-6/1995, 18. lpp.
  4. Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 119. lpp.