Pēc profesijas bijis jurists. Strādājis Dženovas nodokļu departamentā, vairāk nekā 18 gadus bijis vietējās slimnīcas padomes viceprezidents. Finansiāli atbalstījis pirmos trīs Itālijas nacionālos šaha čempionātus. Atstājis vērtīgu ieguldījumu šaha galotņu teorijā. 1853. gadā Dženovā publicējis brošūru Giuoco degli Scacchi. Finale di Torre e Cavallo contro Torre, kurā izanalizējis galotni, kurā tornis un zirdziņš cīnās pret torni. 1865. gadā publicējis arī darbu, kas bijis veltīts šaha atklātņu teorijai, tomēr vēsturē palicis kā šaha galotņu teorētiķis. Sadarbojies ar sava laika šaha izdevumiem. Bijis pazīstams arī kā šaha kompozīciju sastādītājs.[1]
