Luijs Truseljē
| ||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1881. gada 29. jūnijā Parīze, Francija | |||||||||||||||
| Miris | 1939. gada 24. aprīlī Parīze, Francija | |||||||||||||||
| Tautība | francūzis | |||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | .svg){kind=small} Francija
| |||||||||||||||
| Sporta veids | riteņbraukšana | |||||||||||||||
| Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||
| Dalības reizes | 1 (1900) | |||||||||||||||
| Medaļas | 1 bronza | |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
_pictogram.svg){kind=small}
Luijs Truseljē (franču: Louis Trousselier; dzimis 1881. gada 29. jūnijā, miris 1939. gada 24. aprīlī) bija franču riteņbraucējs. Startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur riteņbraukšanā izcīnīja bronzas medaļu.[1] Plašāk pazīstams kā 1905. gada Tour de France uzvarētājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Truseljē ir dzimis 1881. gada 29. jūnijā Parīzē. Viņš nāca no bagātas ģimenes, kurai Parīzes centrā bija ziedu bizness. Viņa brāļi Leons un Andrē arī bija riteņbraucēji.
Pirmās sacensības, kur zināms, ka viņš ir startējis, bija 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē. Spēlēs viņš startēja riteņbraukšanas punktu braucienā, kur ieguva bronzas medaļu, piekāpjoties itālim Enriko Brusoni un vācietim Kārlim Duilam.[2] Viņš startēja arī 25 kilometru braukšanā, taču nefinišēja.[3]
Profesionālo karjeru L. Truseljē aizsāka tikai pēc olimpiskajām spēlēm un 1900. gada Ziemassvētkos viņš startēja savās pirmajās profesionālajās sacensībās.[4]
1903. gadā viņš startēja velobraukšanas sacensībās Bordo—Parīze, kas bija viņa pirmās garās sacensības.[5] Šajās sacensībās viņš finišēja otrajā vietā aiz Ipolīta Okuturjē, tomēr dažas dienas vēlāk tika diskvalificēts, jo sacensību laikā viņš bija braucis aizvējā aiz automašīnas.[6]
1905. gadā L. Truseljē startēja savās pirmajās Tour de France sacensībās. Viņš dominēja sacensībās, uzvarot piecos posmos, 3021 kilometrus veicot 110 stundās 26 minūtēs un 58 sekundēs ar vidējo ātrumu 27,48 km/h. 1906. gadā viņš atkal startēja Tour de France, taču šoreiz izcīnīja 3. vietu. 1908. gadā viņš uzvarēja Bordo—Parīze sacensībās.
Profesionālo karjeru L. Truseljē pārtrauca tieši pirms Pirmā pasaules kara un pārņēma ģimenes uzņēmumu.
Viņš nomira 1939. gada 24. aprīlī, Parīzē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Louis Trousselier». Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. janvāris. Arhivēts 2020. gada 17. Aprīlis Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Cycling at the 1900 Paris Summer Games: Men's Point race». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. janvāris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris. Arhivēts 2020. gada 18. Aprīlis Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Cycling at the 1900 Paris Summer Games: Men's 25 kilometres». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. janvāris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris. Arhivēts 2012. gada 14. Novembris Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Sport en Wedstrijden:wielernieuws». Algemeen Dagblad (Dutch). Koninklijke Bibliotheek. 1900. gada 22. decembris. 1. lpp. Skatīts: 2017. gada 3. janvāris.
- ↑ «Wielrijden: Bordeaux-Parijs». De Telegraaf (Dutch) (Koninklijke Bibliotheek). 1903. gada 13. maijs. 1. lpp. Skatīts: 2017. gada 3. janvāris.
- ↑ «Le Tour de France». L'Écho de Paris (French) (Gallica). 1903. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 2. janvāris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Luijs Truseljē (SOK profils) (angliski)
- Luijs Truseljē (Olympedia profils) (angliski)
- Luijs Truseljē (Sports Reference profils) (angliski)
_pictogram.svg){kind=small}
- 1881. gadā dzimušie
- 1939. gadā mirušie
- Francijas riteņbraucēji
- Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
- Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
- 1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki
- Olimpiskie bronzas medaļnieki riteņbraukšanā
- Francijas olimpiskie bronzas medaļnieki
- Parīzē dzimušie
- Tour de France posmu uzvarētāji
- Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji