Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šaušana
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings.svg Shooting pictogram.svg
Norises vietaBuloņa pie Sēnas un Satori
Valsts karogs: Francija Francija
Norises laiks1900. gada 15. jūlijs — 5. augusts
Disciplīnu skaits8 (visas vīriešu)
Dalībnieki72 (visi vīrieši) no 8 valstīm
«1896 Atēnas1908 Londona»
Šaušana 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Shooting pictogram.svgOlympic rings without rims.svg
Sportisti
Pistole
50 metri, individuāli Vīrieši
50 metri, komandas Vīrieši
Šautene
300 metri, stāvus Vīrieši
300 metri, uz ceļiem Vīrieši
300 metri, guļus Vīrieši
300 metri, 3 pozīcijas Vīrieši
300 metri, komandas Vīrieši
Bise
Tranšeja Vīrieši
← 1896 1908 →

Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šaušanā kopā startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 15. jūlija līdz 5. augustam. Šaušanas sacensību norises vieta bija Satori un Buloņā pie Sēnas (tagad Buloņa-Bijankūra)[1].

Olimpisko spēļu laikā Parīzē tika aizvadītas 38 disciplīnas, taču tikai 8 no tām tiek uzskatītas par "olimpiskajām"[2]. Lai gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja nekad nav īsti izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiskie" un kuri ne[3]. Daudzi no visiem šaušanas pasākumiem aprobežojās tikai ar Francijas šaušanas biedrību pārstāvniecību. Daži bija atvērti tikai noteiktām šāvēju klasēm.

Pirmoreiz olimpiskajā šaušanas sacensībās bija pārstāvēta Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.

No valstīm visvairāk medaļu izcīnīja Francijas un Šveices sportisti, abām bija pa 7 medaļām, taču Šveice izcīnīja vairāk zelta medaļas. Pirmās olimpiskās medaļas šaušanā izcīnīja Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Šveices sportisti. Visvairāk olimpiskās medaļas no sportistiem izcīnīja Šveices sportists Konrāds Štēli, 4 medaļas[4].

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no šaušanas sacensībām.
Šaušanas laukuma ieeja.
Pistole
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
50 metri, individuāli
sīkāk
Karls Rēderers
 Šveice
Ahils Parošs
 Francija
Konrāds Štēli
 Šveice
[5]
50 metri, komandas
sīkāk
 Šveice
Frīdrihs Liti
Pauls Probsts
Karls Rēderers
Luijs Rišardē
Konrāds Štēli
 Francija
Luijs Ditfuā
Moriss Lekoks
Leons Moro
Ahils Parošs
Žils Trinitē
 Nīderlande
Antoniuss Bauvenss
Solko van den Bergs
Dirks Būsts Gipss
Henriks Sillems
Antoni Sveiss
[6]
Šautene
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
300 metri, stāvus pozīcijā
sīkāk
Larss Jergens Madsens
 Dānija
Ūle Estmo
 Norvēģija
Šarls Pomjē di Veržē
 Beļģija
[7]
300 metri, pozīcijā uz ceļiem
sīkāk
Konrāds Štēli
 Šveice
Emīls Kellenbergers
 Šveice

Anderss Peters Nīlsens
 Dānija

Netika apbalvota [8]
300 metri, guļus pozīcijā
sīkāk
Ahils Parošs
 Francija
Anderss Peters Nīlsens
 Dānija
Ūle Estmo
 Norvēģija
[9]
300 metri, 3 pozīcijas
sīkāk
Emīls Kellenbergers
 Šveice
Anderss Peters Nīlsens
 Dānija
Pauls van Asbruks
 Beļģija

Ūle Estmo
 Norvēģija

[10]
300 metri, komandas
sīkāk
 Šveice
Francis Bēkli
Alfrēds Griters
Emīls Kellenbergers
Luijs Rišardē
Konrāds Štēli
 Norvēģija
Olafs Fridenlunds
Helmers Hermansens
Ūle Estmo
Ūle Seters
Toms Sēbergs
 Francija
Ogists Kavadīni
Moriss Lekoks
Leons Moro
Ahils Parošs
Renē Tomā
[11]
Bise
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Tranšeja
sīkāk
Rožē de Barbarēns
 Francija
Renē Gijo
 Beļģija
Žistinjēns de Klarī
 Francija
[12]

Sportisti ar vairākām medaļām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Konrāds Štēli  Šveice 3 1 4
Karls Rēderers  Šveice 2 2
Luijs Rišardē  Šveice 2 2
Ahils Parošs  Francija 1 2 1 4
Emīls Kellenbergers  Šveice 1 1 2
Anderss Peters Nīlsens  Dānija 3 3
Leons Moro  Francija 2 1 3
Ūle Estmo  Norvēģija 1 1 2
Moriss Lekoks  Francija 1 1 2

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no deviņām iepriekš minētajām disciplīnām (20 metru ātršaušana ar pistoli) bija pasākums profesionāļiem ar naudas balvu. Tas nav iekļauts SOK tīmekļa vietnes medaļu rezultātu sarakstā[13], bet ir iekļauts tabulā zemāk.

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  Šveice 5 1 1 7
2  Francija 2 2 2 6
3  Dānija 1 3 4
4  Norvēģija 2 2 4
5  Beļģija 2 2
6  Nīderlande 1 1
Kopā (6 valstis): 8 8 8 24

Disciplīnas, kuras neatzīst SOK[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pistole (20 metri, ātršaušana)
Vieta Sportists
1  Moriss Laruī (Francija)
2  Leons Moro (Francija)
3  Ežēns Balme (Francija)
Baložu disciplīnas
Dzīvo baložu šaušanas disciplīnas medaļnieki ― Moriss Forē, Leons de Lundens un Donalds Makintošs.

Sacensību dalībniekiem šajos pasākumos bija jānogalina pēc iespējas vairāk dzīvu baložu. Putni tika izlaisti pa vienam no “slazdiem” šāvēju priekšā; uzvarētājus noteica tas, kurš no putniem nošāva visvairāk putnu. Šāvējs tika no sacensībām atsijāts, kad viņš palaida garām divus putnus. Kopā gāja bojā gandrīz 300 putnu. Uzvarētājiem tika piešķirta naudas balva līdz 20 000 franku, lai gan četri labākie finišētāji piekrita sadalīt laimestu.[14] Šī bija pirmā un vienīgā reize olimpiskajā vēsturē, kad dzīvnieki tika nogalināti ar nodomu. Lai apturētu šaušanu tiešraidē, tika organizētas dzīvnieku tiesību kampaņas; 1902. gadā ASV stājās spēkā aizliegumi, kā rezultātā tika ieviesti sacensībās turmāk tika izmantoti māla baloži.[15]

Vieta Sportists Baloži
1  Donalds Makintošs (Austrālija) 22
2  Pedro Pidals (Spānija) 21
3  Edgars Mērfijs (ASV) 19
Vieta Sportists Baloži
1  Leons de Lundens (Beļģija) 21
2  Moriss Forē (Francija) 20
3  Donalds Makintošs (Austrālija) 18
 Kritendens Robinsons (ASV) 18
Pārvietojams mērķis
Vieta Sportists Baloži
1  Luijs Debrē (Francija) 20
 Pjērs Nivē (Francija) 20
3  Komte de Lambērs (Francija) 19

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanas sacensībās startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Pirmo reizi šaušanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Shooting at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 23. jūlijs.
  2. «Paris 1900 Shooting». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  3. Karl Lennartz, Walter Teutenberg. Olympische Spiele 1900 in Paris. Kassel, Germany : Agon-Sportverlag, 1995. 147. lpp. ISBN 3-928562-20-7. Daudzos darbos ir lasāms, ka SOK vēlāk tikās, lai izlemtu, kuri notikumi ir olimpiskie un kuri nav. Tas nav pareizi, un lēmums nekad nav pieņemts. Nevienas sesijas kontā nav atrodama šī jautājuma diskusija.
  4. «Konrad Stäheli». Olympedia. Skatīts: 2021. gada 13. decembris.
  5. «Paris 1900 Shooting: 50m pistol 60 shots men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 26. jūlijs.
  6. «Paris 1900 Shooting: 50m army pistol team men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 27. jūlijs.
  7. «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m standing men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  8. «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m kneeling men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  9. «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m prone men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  10. «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  11. «Paris 1900 Shooting: free rifle team men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  12. «Paris 1900 Shooting: Shooting trap 125 targets men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  13. «Paris 1900 Shooting Results». Olympics.com. Skatīts: 2021-08-02.
  14. «Live Pigeon Shooting». Topend Sports Network. Skatīts: 2012. gada 27. jūlijs.
  15. Tim Harris. Sport: Almost Everything You Ever Wanted to Know. Random House, 2012. ISBN 978-1-4090-7810-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]