Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| Šaušana Olimpiskajās spēlēs | |
  | |
| Norises vieta | Buloņa pie Sēnas un Satori  Francija |
|---|---|
| Norises laiks | 1900. gada 15. jūlijs — 5. augusts |
| Disciplīnu skaits | 8 (visas vīriešu) |
| Dalībnieki | 72 (visi vīrieši) no 8 valstīm |
| «1896 Atēnas | 1908 Londona» |
| Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Pistole | ||
| 50 metri, individuāli | Vīrieši | |
| 50 metri, komandas | Vīrieši | |
| Šautene | ||
| 300 metri, stāvus | Vīrieši | |
| 300 metri, uz ceļiem | Vīrieši | |
| 300 metri, guļus | Vīrieši | |
| 300 metri, 3 pozīcijas | Vīrieši | |
| 300 metri, komandas | Vīrieši | |
| Bise | ||
| Tranšeja | Vīrieši | |
| ← 1896 | 1908 → | |
Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šaušanā kopā startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 15. jūlija līdz 5. augustam. Šaušanas sacensību norises vieta bija Satori un Buloņā pie Sēnas (tagad Buloņa-Bijankūra.[1]
Olimpisko spēļu laikā Parīzē tika aizvadītas 38 disciplīnas, taču tikai 8 no tām tiek uzskatītas par "olimpiskajām".[2] Lai gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja nekad nav īsti izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiskie" un kuri ne.[3] Daudzi no visiem šaušanas pasākumiem aprobežojās tikai ar Francijas šaušanas biedrību pārstāvniecību. Daži bija atvērti tikai noteiktām šāvēju klasēm.
Pirmoreiz olimpiskajā šaušanas sacensībās bija pārstāvēta Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.
No valstīm visvairāk medaļu izcīnīja Francijas un Šveices sportisti, abām bija pa 7 medaļām, taču Šveice izcīnīja vairāk zelta medaļas. Pirmās olimpiskās medaļas šaušanā izcīnīja Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Šveices sportisti. Visvairāk olimpiskās medaļas no sportistiem izcīnīja Šveices sportists Konrāds Štēli, 4 medaļas.[4]
Medaļu ieguvēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medaļnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pistole
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| 50 metri, individuāli sīkāk |
Karls Rēderers Šveice
|
Ahils Parošs Francija
|
Konrāds Štēli Šveice
|
[5] |
| 50 metri, komandas sīkāk |
Šveice Frīdrihs Liti Pauls Probsts Karls Rēderers Luijs Rišardē Konrāds Štēli |
Francija Luijs Ditfuā Moriss Lekoks Leons Moro Ahils Parošs Žils Trinitē |
 Nīderlande Antoniuss Bauvenss Solko van den Bergs Dirks Būsts Gipss Henriks Sillems Antoni Sveiss |
[6] |
- Šautene
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| 300 metri, stāvus pozīcijā sīkāk |
Larss Jergens Madsens Dānija
|
Ūle Estmo Norvēģija
|
Šarls Pomjē di Veržē Beļģija
|
[7] |
| 300 metri, pozīcijā uz ceļiem sīkāk |
Konrāds Štēli Šveice
|
Emīls Kellenbergers Šveice
|
Netika apbalvota | [8] |
| 300 metri, guļus pozīcijā sīkāk |
Ahils Parošs Francija
|
Anderss Peters Nīlsens Dānija
|
Ūle Estmo Norvēģija
|
[9] |
| 300 metri, 3 pozīcijas sīkāk |
Emīls Kellenbergers Šveice
|
Anderss Peters Nīlsens Dānija
|
Pauls van Asbruks Beļģija
|
[10] |
| 300 metri, komandas sīkāk |
Šveice Francis Bēkli Alfrēds Griters Emīls Kellenbergers Luijs Rišardē Konrāds Štēli |
Norvēģija Olafs Fridenlunds Helmers Hermansens Ūle Estmo Ūle Seters Toms Sēbergs |
Francija Ogists Kavadīni Moriss Lekoks Leons Moro Ahils Parošs Renē Tomā |
[11] |
- Bise
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| Tranšeja sīkāk |
Rožē de Barbarēns Francija
|
Renē Gijo Beļģija
|
Žistinjēns de Klarī Francija
|
[12] |
Sportisti ar vairākām medaļām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Sportists | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Konrāds Štēli | Šveice |
3 | — | 1 | 4 |
| Karls Rēderers | Šveice |
2 | — | — | 2 |
| Luijs Rišardē | Šveice |
2 | — | — | 2 |
| Ahils Parošs | Francija |
1 | 2 | 1 | 4 |
| Emīls Kellenbergers | Šveice |
1 | 1 | — | 2 |
| Anderss Peters Nīlsens | Dānija |
— | 3 | — | 3 |
| Leons Moro | Francija |
— | 2 | 1 | 3 |
| Ūle Estmo | Norvēģija |
— | 1 | 1 | 2 |
| Moriss Lekoks | Francija |
— | 1 | 1 | 2 |
Medaļu sadalījums starp valstīm
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no deviņām iepriekš minētajām disciplīnām (20 metru ātršaušana ar pistoli) bija pasākums profesionāļiem ar naudas balvu. Tas nav iekļauts SOK tīmekļa vietnes medaļu rezultātu sarakstā,[13] bet ir iekļauts tabulā zemāk.
- — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Šveice |
5 | 1 | 1 | 7 |
| 2 | Francija |
2 | 2 | 2 | 6 |
| 3 | Dānija |
1 | 3 | — | 4 |
| 4 | Norvēģija |
— | 2 | 2 | 4 |
| 5 | Beļģija |
— | — | 2 | 2 |
| 6 | Nīderlande |
— | — | 1 | 1 |
| Kopā (6 valstis): | 8 | 8 | 8 | 24 | |
Disciplīnas, kuras neatzīst SOK
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pistole (20 metri, ātršaušana)
| Vieta | Sportists |
|---|---|
| 1 | Moriss Laruī (Francija)
|
| 2 | Leons Moro (Francija)
|
| 3 | Ežēns Balme (Francija)
|
- Baložu disciplīnas
Sacensību dalībniekiem šajos pasākumos bija jānogalina pēc iespējas vairāk dzīvu baložu. Putni tika izlaisti pa vienam no “slazdiem” šāvēju priekšā; uzvarētājus noteica tas, kurš no putniem nošāva visvairāk putnu. Šāvējs tika no sacensībām atsijāts, kad viņš palaida garām divus putnus. Kopā gāja bojā gandrīz 300 putnu. Uzvarētājiem tika piešķirta naudas balva līdz 20 000 franku, lai gan četri labākie finišētāji piekrita sadalīt laimestu.[14] Šī bija pirmā un vienīgā reize olimpiskajā vēsturē, kad dzīvnieki tika nogalināti ar nodomu. Lai apturētu šaušanu tiešraidē, tika organizētas dzīvnieku tiesību kampaņas; 1902. gadā ASV stājās spēkā aizliegumi, kā rezultātā tika ieviesti sacensībās turmāk tika izmantoti māla baloži.[15]
| Vieta | Sportists | Baloži |
|---|---|---|
| 1 |  Donalds Makintošs (Austrālija) |
22 |
| 2 |  Pedro Pidals (Spānija) |
21 |
| 3 |  Edgars Mērfijs (ASV) |
19 |
| Vieta | Sportists | Baloži |
|---|---|---|
| 1 | Leons de Lundens (Beļģija) |
21 |
| 2 | Moriss Forē (Francija) |
20 |
| 3 | Donalds Makintošs (Austrālija) |
18 |
| Kritendens Robinsons (ASV) |
18 |
- Pārvietojams mērķis
| Vieta | Sportists | Baloži |
|---|---|---|
| 1 | Luijs Debrē (Francija) |
20 |
| Pjērs Nivē (Francija) |
20 | |
| 3 | Komte de Lambērs (Francija) |
19 |
Pārstāvētās valstis un sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanas sacensībās startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Pirmo reizi šaušanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.
Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.
Beļģija (10)
Dānija (5)
Francija (37)
Lielbritānija (1)
Nīderlande (7)
Norvēģija (5)
Rumānija (1)
Šveice (8)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Shooting at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 23. jūlijs.
- ↑ «Paris 1900 Shooting». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ Karl Lennartz, Walter Teutenberg. Olympische Spiele 1900 in Paris. Kassel, Germany : Agon-Sportverlag, 1995. 147. lpp. ISBN 3-928562-20-7.
Daudzos darbos ir lasāms, ka SOK vēlāk tikās, lai izlemtu, kuri notikumi ir olimpiskie un kuri nav. Tas nav pareizi, un lēmums nekad nav pieņemts. Nevienas sesijas kontā nav atrodama šī jautājuma diskusija.
- ↑ «Konrad Stäheli». Olympedia. Skatīts: 2021. gada 13. decembris.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: 50m pistol 60 shots men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 26. jūlijs.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: 50m army pistol team men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 27. jūlijs.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m standing men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m kneeling men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m prone men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: free rifle team men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting: Shooting trap 125 targets men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
- ↑ «Paris 1900 Shooting Results». Olympics.com. Skatīts: 2021-08-02.
- ↑ «Live Pigeon Shooting». Topend Sports Network. Skatīts: 2012. gada 27. jūlijs.
- ↑ Tim Harris. Sport: Almost Everything You Ever Wanted to Know. Random House, 2012. ISBN 978-1-4090-7810-4.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Sports Reference) (angliski)
- Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Olympedia) (angliski)
- Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Olympics) (angliski)
- Herman De Wael. Herman's Full Olympians: Shooting 1900. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2019. gada 25. janvārī. Retrieved 2 March 2006.
- Mallon, Bill. The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, North Carolina : McFarland & Company, Inc., Publishers, 1998. ISBN 0-7864-0378-0.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
| ||||||||||||||||||