Lādogas ezers
| Lādogas ezers | |
|---|---|
 Lādogas ezers pie Sortavalas | |
| Atrodas |
 Krievija |
| Koordinātas | 61°0′N 31°0′E / 61.000°N 31.000°EKoordinātas: 61°0′N 31°0′E / 61.000°N 31.000°E |
| Platība | 18 130 km2 |
| Lielākais garums | 219 km |
| Vidējais dziļums | 51 m |
| Lielākais dziļums | 230 m |
| Tilpums | 908 km3 |
| Augstums v.j.l. | 4 m |
| Izteka | Ņeva |
| Sateces baseins | 276 000 km2 |
| Baseina valstis |
Krievija Somija |
| Salas | ~660 |
| Apdz. vietas krastos |
Novaja Ladoga, Pitkeranta, Sortavala, Priozerska |
  Lādogas ezers  Lādogas ezers  Lādogas ezers  Lādogas ezers | |
 Lādogas ezers Vikikrātuvē | |
Lādogas ezers (krievu: Ладожское озеро, senais nosaukums: Нево; somu: Laatokka, karēļu: Luadogu) ir lielākais ezers Eiropā un 15. lielākais pēc platības pasaulē. Saldūdens ezers, atrodas Krievijas teritorijā — Karēlijas Republikā un Ļeņingradas apgabalā.
Ezerā ir ap 660 salu ar kopējo platību 435 km². Lielākā daļa salu atrodas ezera ziemeļrietumu daļā, tai skaitā slavenā Valaamas sala. Galvenās pietekas ir Sviras upe no Oņegas ezera, Volhovas upe no Ilmeņa ezera, Vuoksi upe no Saimā ezera Somijā.
Ezers ir kuģojams, tas veido daļu no Volgas—Baltijas kanāla.
Ezerā dzīvo īpaša pogainā roņa (Phoca hispida) pasuga — Lādogas ronis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaikos ezers bija nozīmīgs ziemeļu—dienvidu virziena ūdensceļš. Staraja Ladogas senpilsētā atradās nozīmīgs seno vikingu atbalsta punkts. Vēlāk ezers un tā apkaime bija strīdus teritorija starp Zviedriju un Novgorodas Republiku.
Lielākajā ezera salā — Valaamas salā — nenoskaidrotā laikā sāka veidoties Valaamas klosteris. No 1611. līdz 1715. gadam tas bija pamests, taču 18. gadsimtā tika atjaunots. Ziemas kara laikā, 1940. gadā, klosteris tika evakuēts uz Somiju. Savu darbību Valaama salā tas atsāka 1989. gadā. Uz citas salas atrodas Koņevecas klosteris un ezera piekrastē — Sviras Aleksandra klosteris. Visi šie klosteri pieder pie Krievijas arhitektūras un mākslas "zelta fonda".
Līdz 1721. gadam daļa no ezera piederēja Zviedrijai, taču pēc Ziemeļu kara tā tika atdota Krievijai. 1812.—1940. gados ezers bija uz robežas starp Somiju un Krieviju.
Ļeņingradas blokādes laikā (1941—1944) Lādogas ezers bija vienīgais ceļš, kas savienoja Ļeņingradu ar pārējo Krieviju. Ziemā bada piemeklētajai pilsētai pārtiku piegādāja ar kravas automašīnām pa ezera ledu; šo maršrutu dēvēja par "Dzīvības ceļu". Pēc Otrā pasaules kara Somija zaudēja teritoriju austrumos, un visa ezera piekraste tagad atrodas Krievijas teritorijā. Praktiski visi somi evakuējās uz Somiju, šeit palika dzīvot daļa karēļu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lādogas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|