Māris Kļaviņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Kļaviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 12. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija, vides zinātne
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Valsts universitāte

Māris Kļaviņš (dzimis 1956. gada 12. martā[1] Rīgā) ir latviešu vides zinātnieks, ķīmiķis un augstskolas pasniedzējs. Latvijas Universitātes profesors, bijis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Kļaviņš studējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē no 1974. līdz 1982. gadam. Pēc studijām pievērsies zinātniekajam darbam, 1985. gadā kļuvis par zinātņu kandidātu, bet 1992. gadā par ķīmijas zinātņu doktoru. Kopš 1991. gada docents Latvijas Universitātē, kopš 1994. gada profesors. 1999. gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Viens no vides zinātnes virziena iedibinātājiem Latvijas Universitātē, Vides zinātnes nodaļas vadītājs no 1995. līdz 2000. gadam. No 1996. līdz 2006. gadam M. Kļaviņš bija LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns. Otro termiņu pēc kārtas viņš ir arī Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs.

Svarīgākās M. Kļaviņa zinātniski pētnieciskās darbības jomas ir biospecifiskie sorbenti, reaģētspējīgie sorbenti un mikronesēji šūnu kultūrām, ūdens vides piesārņojums, vides analīzes metodes; pēc 1992. gada: humusvielas, ūdeņu piesārņojums, klimata mainības ietekme uz ūdens vidi, ilgtspējīga attīstība.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māris KĻAVIŅŠ Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji
  2. Māris Kļaviņš Latvijas Universitāte