Māris Kļaviņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Kļaviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 12. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija, vides zinātne
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Valsts universitāte

Māris Kļaviņš (dzimis 1956. gada 12. martā[1] Rīgā) ir latviešu ķīmiķis un vides zinātnieks. Latvijas Universitātes profesors, bijis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1956. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē no 1974. līdz 1982. gadam, 1985. gadā kļuva par zinātņu kandidātu, ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu (1991). 1992. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu. 1994. gadā Kļaviņu ievēlēja par profesoru, 1999. gadā par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Viņš ir viens no vides zinātnes virziena iedibinātājiem Latvijas Universitātē, Vides zinātnes nodaļas vadītājs (1995—2000). LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns (1996—2006), vēlāk Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs. Valsts pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" vadītājs (2006–2009).[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgākās M. Kļaviņa zinātniski pētnieciskās darbības jomas ir biospecifiskie sorbenti, reaģētspējīgie sorbenti un mikronesēji šūnu kultūrām, ūdens vides piesārņojums, vides analīzes metodes; pēc 1992. gada: humusvielas, ūdeņu piesārņojums, klimata mainības ietekme uz ūdens vidi, ilgtspējīga attīstība.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māris KĻAVIŅŠ Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji
  2. VPP KALME
  3. Māris Kļaviņš Latvijas Universitāte