Māris Rungulis
| |||||||||||||
|
Māris Rungulis (dzimis 1950. gada 16. maijā Liepājā) ir latviešu bērnu dzejnieks, rakstnieks un žurnālists.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Māris Rungulis mācījies Liepājas 5. vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu un inkasentu. Pēc studijām bijis korespondents Liepājas laikrakstā "Komunists", vēlāk bērnu avīzē "Pionieris" veidojis literārās lappuses.[1] Pirmā publikācija - dzejolis "Kadiķu ogas"- publicēts 1968. gada 26. janvārī.[2] 1979. gadā izdevniecība "Liesma" izdod Māra Runguļa pirmo dzejoļu krājumu "Rasas pilieni".[1] 1988. gadā Māris Rungulis uzņemts Rakstnieku savienībā.[2]
1989. gadā sācis strādāt bērnu žurnālā "Zīlīte", 1991. gadā izveidoja bērnu žurnālu "Ezis", par kura redaktoru strādāja līdz 2003. gadam. Deviņdesmitajos gados papildus dzejoļiem un stāstiem Māris Rungulis sastādījis arī bērnu folkloras krājumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums "Spoku stāsti" (1991).
No 2003. līdz 2013. gadam bijis žurnāla "Zīlīte" galvenais redaktors.[1]
2010. gadā izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru "Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi".[3]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Rasas pilieni" (1979)
- "Vēja spēles" (1984)
- "Vakara pasakas" (1991)
- "Balti putu viļņi lēkā" (1993)
- "Pele un karamele" (1999)
- "Čiepa liepā" (1999)
- "Lietus attin bārdu" (2001)
- "Pūce pūcējas visu nakti" (2004)
- "Pasaka par Tebras bebru" (2007)
- "Tipu, tapu, plunkš!" (2008)
- "Tuk, tuk, mizgrauzi!" (2008)
- "Olu skola" (2010)
- "Māja, kas dūc" (2015)
- "Zvirbulim nenāk miegs" (2021)
Stāsti un stāstu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Ilmārs un Laima" (1990, atk. 1999)
- "Stāsti par Ādolfu un Emīliju" (1994)
- "Tas, kas lēkā visu nakti" (1999)
- "Frīda Frikadele" (2000)
- "Divdabis un Stulbcepure" (2003, atk. 2008)
- "Vardes kurkst kabatās" (2004)
- "Sirsniņsalas" (2004)
- "Gliemežvāks" (2005)
- "Zaļā menca" (2006)
- "Taksis Maksis" (2007)
- "Avenes" (2008)
- "Sniega cilvēki" (2008)
- "Kaķu ģenerālis" (2009)
- "Aste, ko luncināt" (2011)
- "Nekrietnais Alfrēds" (2012)
- "Mana mīļā učene" (2013)
- "Lapsu kalniņa mīklas" (2014)
- "Sāļās pankūkas" (2015)
- "Pastaiga mirušo pilsētā" (2016)
- "Sikspārnis" (2017)
- "Trīs nāves Mārtiņdienā" (2018)
- "Asins lietus" (2020)
Bērnu folkloras un jaunrades krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Spoku stāsti" (1991)
- "Burbuļmātei deguns garš" (1992)
- "Spoku un joku stāsti" (1992)
- "Es stāstu pasaku" (1993)
- "Kaķis lēca smēdē" (1994)
- "Ežu pasakas" (1994)
- "Atgadījums manā dzīvē" (1995)
- "Joku stāsti" (1996)
- "Spoku vakars" (1996)
- "Jānis, bānis, amerikānis" (1999)
- "Kungu kapsētas spoks" (2005)
- "Maziņš eža puskažociņš" (2009)
- "Pēterītis un Anniņa" (2013)
- "En den dīno šoko loko tīno" (2023)
Rakstījis arī scenārijus bērnu komiksu grāmatām: “Ausainīši” (1992), “Lapsas Rudītes piedzīvojumi” (1996).
Pēc Jāņa Baltvilka nāves izdošanai sagatavojis dzejnieka grāmatas: “99 trioletas” (2004), “Cilvēks zirgā” (2004), “Kaķuzirņi un kurmjukārkli” (2014).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jāņa Baltvilka balvas par grāmatām: Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Lapsu kalniņa mīklas (2014), Divdabis un Stulbcepure (2005)[2]
- Literatūras gada balva 2009. gadā par grāmatu Kaķu ģenerālis
- Pastariņa prēmija 2007. gadā par grāmatu Zaļā menca[1]
- Latvijas Nacionālās Bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" balvas ieguvušas grāmatas: Divdabis un Stulbcepure (2004), Sirsniņsalas (2005), Vardes kurkst kabatās (2005), Gliemežvāks (2006), Kungu kapsētas spoks (2006), Taksis Maksis (2007), Avenes (2008), Pasaka par Tebras Bebru (2008), Sniega cilvēki (2009), Kaķu ģenerālis (2010), Pēterītis un Anniņa (2013)[1], Lapsu kalniņa mīklas (2015), Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Trīs nāves Mārtiņdienā (2019), En den dīno šoko loko tīno (2023).
- Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Goda sarakstā iekļautas grāmatas Sirsniņsalas[2](2006) un Lapsu kalniņa mīklas (2016).
- Lauku bibliotēku atbalsta biedrības Lielās Lasītāju Balvas par grāmatām: Aste, ko luncināt (2012), Kaķu ģenerālis (2010), Gliemežvāks (2006), Sirsniņsalas (2005)[2]
- Konkursā "Preses nama grāmata" 2000. godalgots garstāsts Frīda Frikadele[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 19. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 http://www.makslinieki.lv/profile/272/
- ↑ Māris Rungulis. "Turēt aiz astes laiku: bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi". Rīga : Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 9789934012600.
|