Pāriet uz saturu

Māris Rungulis

Vikipēdijas lapa
Māris Rungulis
Personīgā informācija
Dzimis 1950. gada 16. maijā (74 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Ogre
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, rakstnieks, žurnālists
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1968—pašlaik
Žanri dzejoļi, stāsti

Māris Rungulis (dzimis 1950. gada 16. maijā Liepājā) ir latviešu bērnu dzejnieks, rakstnieks un žurnālists.

Māris Rungulis mācījies Liepājas 5. vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu, inkasentu un korespondentu. Pēc studijām strādājis laikrakstā "Pionieris", kurā veidoja literārās lappuses.[1] Pirmā publikācija- dzejolis "Kadiķu ogas"- publicēts 1968. gada 26. janvārī.[2] 1979. gadā izdevniecība "Liesma" izdod Māra Runguļa pirmo dzejoļu krājumu "Rasas pilieni".[1] 1988. gadā Māris Rungulis uzņemts Rakstnieku savienībā.[2]

1989. gadā sācis strādāt bērnu žurnālā "Zīlīte", 1991. gadā izveidoja bērnu žurnālu "Ezis", par kura redaktoru strādāja līdz 2003. gadam. Deviņdesmitajos gados papildus dzejoļiem, skaitāmpantiem un stāstiem Māris Rungulis sastādījis arī bērnu folkloras krājumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums "Spoku stāsti" (1991).

2003. gadā, pēc sava drauga, dzejnieka Jāņa Baltvilka nāves, kļuvis par "Zīlītes" galveno redaktoru.[1] 2010. gadā izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru "Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi".[3]

Dzejoļu krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Rasas pilieni" (1979)
  • "Vēja spēles" (1984)
  • "Vakara pasakas" (1991)
  • "Balti putu viļņi lēkā" (1993)
  • "Pele un karamele" (1999)
  • "Čiepa liepā" (1999)
  • "Lietus attin bārdu" (2001)
  • "Pūce pūcējas visu nakti" (2004)
  • "Pasaka par Tebras bebru" (2007)
  • "Tipu, tapu, plunkš!" (2008)
  • "Tuk, tuk, mizgrauzi!" (2008)
  • "Olu skola" (2010)
  • "Māja, kas dūc" (2015)
  • "Zvirbulim nenāk miegs" (2021)

Stāsti un stāstu krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Ilmārs un Laima" (1990, atk. 1999)
  • "Stāsti par Ādolfu un Emīliju" (1994)
  • "Tas, kas lēkā visu nakti" (1999)
  • "Frīda Frikadele" (2000)
  • "Divdabis un Stulbcepure" (2003, atk. 2008)
  • "Vardes kurkst kabatās" (2004)
  • "Sirsniņsalas" (2004)
  • "Gliemežvāks" (2005)
  • "Zaļā menca" (2006)
  • "Taksis Maksis" (2007)
  • "Avenes" (2008)
  • "Sniega cilvēki" (2008)
  • "Kaķu ģenerālis" (2009)
  • "Aste, ko luncināt" (2011)
  • "Nekrietnais Alfrēds" (2012)
  • "Mana mīļā učene" (2013)
  • "Lapsu kalniņa mīklas" (2014)
  • "Sāļās pankūkas" (2015)
  • "Pastaiga mirušo pilsētā" (2016)
  • "Sikspārnis" (2017)
  • "Trīs nāves Mārtiņdienā" (2018)
  • "Asins lietus" (2020)

Bērnu folkloras krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Spoku stāsti" (1991)
  • "Burbuļmātei deguns garš" (1992)
  • "Spoku un joku stāsti" (1992)
  • "Es stāstu pasaku" (1993)
  • "Kaķis lēca smēdē" (1994)
  • "Ežu pasakas" (1994)
  • "Atgadījums manā dzīvē" (1995)
  • "Joku stāsti" (1996)
  • "Spoku vakars" (1996)
  • "Jānis, bānis, amerikānis" (1999)
  • "Kungu kapsētas spoks" (2005)
  • "Maziņš eža puskažociņš" (2009)
  • "Pēterītis un Anniņa" (2013)
  • "En den dīno šoko loko tīno" (2023)
  • Jāņa Baltvilka balvas par grāmatām: Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Lapsu kalniņa mīklas (2014), Divdabis un Stulbcepure (2005)[2]
  • Literatūras gada balva 2009. gadā par grāmatu Kaķu ģenerālis
  • Pastariņa prēmija 2007. gadā par grāmatu Zaļā menca[1]
  • Latvijas Nacionālās Bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" balvas ieguvušas grāmatas: Divdabis un Stulbcepure (2004), Sirsniņsalas (2005), Vardes kurkst kabatās (2005), Gliemežvāks (2006), Kungu kapsētas spoks (2006), Taksis Maksis (2007), Avenes (2008), Pasaka par Tebras Bebru (2008), Sniega cilvēki (2009), Kaķu ģenerālis (2010), Pēterītis un Anniņa (2013)[1], Lapsu kalniņa mīklas (2015), Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Trīs nāves Mārtiņdienā (2019), En den dīno šoko loko tīno (2023).
  • Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Goda sarakstā iekļautas grāmatas Sirsniņsalas[2](2006) un Lapsu kalniņa mīklas (2016).
  • Lauku bibliotēku atbalsta biedrības Lielās Lasītāju Balvas par grāmatām: Aste, ko luncināt (2012), Kaķu ģenerālis (2010), Gliemežvāks (2006), Sirsniņsalas (2005)[2]
  • Konkursā "Preses nama grāmata" 2000. godalgots garstāsts Frīda Frikadele[2]
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 19. septembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 http://www.makslinieki.lv/profile/272/
  3. Māris Rungulis. "Turēt aiz astes laiku: bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi". Rīga : Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 9789934012600.