Māris Rungulis mācījies Liepājas 5. vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu, inkasentu un korespondentu. Pēc studijām strādājis laikrakstā "Pionieris", kurā veidoja literārās lappuses.[1] Pirmā publikācija- dzejolis "Kadiķu ogas"- publicēts 1968. gada 26. janvārī.[2] 1979. gadā izdevniecība "Liesma" izdod Māra Runguļa pirmo dzejoļu krājumu "Rasas pilieni".[1] 1988. gadā Māris Rungulis uzņemts Rakstnieku savienībā.[2]
1989. gadā sācis strādāt bērnu žurnālā "Zīlīte", 1991. gadā izveidoja bērnu žurnālu "Ezis", par kura redaktoru strādāja līdz 2003. gadam.
Deviņdesmitajos gados papildus dzejoļiem, skaitāmpantiem un stāstiem Māris Rungulis sastādījis arī bērnu folkloras krājumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums "Spoku stāsti" (1991).
2003. gadā, pēc sava drauga, dzejnieka Jāņa Baltvilka nāves, kļuvis par "Zīlītes" galveno redaktoru.[1]
2010. gadā izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru "Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi".[3]
Jāņa Baltvilka balvas par grāmatām: Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Lapsu kalniņa mīklas (2014), Divdabis un Stulbcepure (2005)[2]
Literatūras gada balva 2009. gadā par grāmatu Kaķu ģenerālis
Pastariņa prēmija 2007. gadā par grāmatu Zaļā menca[1]
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" balvas ieguvušas grāmatas: Divdabis un Stulbcepure (2004), Sirsniņsalas (2005), Vardes kurkst kabatās (2005), Gliemežvāks (2006), Kungu kapsētas spoks (2006), Taksis Maksis (2007), Avenes (2008), Pasaka par Tebras Bebru (2008), Sniega cilvēki (2009), Kaķu ģenerālis (2010), Pēterītis un Anniņa (2013)[1], Lapsu kalniņa mīklas (2015), Pastaiga mirušo pilsētā (2017), Trīs nāves Mārtiņdienā (2019), En den dīno šoko loko tīno (2023).
Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Goda sarakstā iekļautas grāmatas Sirsniņsalas[2](2006) un Lapsu kalniņa mīklas (2016).
Lauku bibliotēku atbalsta biedrības Lielās Lasītāju Balvas par grāmatām: Aste, ko luncināt (2012), Kaķu ģenerālis (2010), Gliemežvāks (2006), Sirsniņsalas (2005)[2]
Konkursā "Preses nama grāmata" 2000. godalgots garstāsts Frīda Frikadele[2]