Pāriet uz saturu

Mārsila veronika

Vikipēdijas lapa
Mārsila veronika
Veronica serpyllifolia L.
Mārsila veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaMārsila veronika (Veronica serpyllifolia)
Mārsila veronika Vikikrātuvē

Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un kā nezāle ir ieviesusies visos citos kontinentos. Tā aug atmatās, tīrumos, zālājos, ceļmalās un dažādās nezālienēs.[2]

Mārsila veronika ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs ar kailu, gulošu vai pacilu stublāju.

Lapas ir olveidīgas vai eliptiskas, aptuveni 0,8—2 cm garas un 0,3—1 cm platas, to mala ir gandrīz gluda, gals strups, kāts — īss. Augšējās lapas ir sēdošas.

Ziedi pa vienam ir izvietoti seglapu žāklēs ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galā. Ziedkopa ir blīva, uz ziedkopas ass var būt daži dziedzermatiņi. Vainags ir balts ar zilām vai zili violetām dzīslām, garāks nekā kauss. Kauss un pogaļa ir klāti ar dziedzermatiņiem, pogaļa ar jomu, irbuļa palieka gara. Zied no maija līdz augustam.