Mārsila veronika
Mārsila veronika Veronica serpyllifolia L. | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
Ģints | Veronikas (Veronica) |
Suga | Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) |
Mārsila veronika Vikikrātuvē |
Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un kā nezāle ir ieviesusies visos citos kontinentos. Tā aug atmatās, tīrumos, zālājos, ceļmalās un dažādās nezālienēs.[2]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārsila veronika ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs ar kailu, gulošu vai pacilu stublāju.
Lapas ir olveidīgas vai eliptiskas, aptuveni 0,8—2 cm garas un 0,3—1 cm platas, to mala ir gandrīz gluda, gals strups, kāts — īss. Augšējās lapas ir sēdošas.
Ziedi pa vienam ir izvietoti seglapu žāklēs ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galā. Ziedkopa ir blīva, uz ziedkopas ass var būt daži dziedzermatiņi. Vainags ir balts ar zilām vai zili violetām dzīslām, garāks nekā kauss. Kauss un pogaļa ir klāti ar dziedzermatiņiem, pogaļa ar jomu, irbuļa palieka gara. Zied no maija līdz augustam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «mārsila veronika - Veronica serpyllifolia L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-20.