Mārtins Skorsēze

Mārtins Skorsēze Martin Scorsese
Mārtins Skorsēze 2010. gadā
Dzimis	1942. gada 17. novembrī Ņujorka, ASV
Nodarbošanās	režisors, producents, aktieris, scenārists
Darbības gadi	1963—pašlaik

Mārtins Skorsēze (angļu: Martin C. Scorsese; dzimis 1942. gada 17. novembrī Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists, producents, aktieris un kino vēsturnieks. Viņš ir World Cinema Foundation organizācijas dibinātājs, kā arī AFI mūža ieguldījuma balvas ieguvējs. Skorsēze ir ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Zelta Globusa balvas, Britu Kinoakadēmijas balvu un Amerikas režisoru ģildes balvas. Par filmu "Atkritēji" saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais režisors", bet pati filma saņēma balvu nominācijā "Labākā filma". Skorsēze ir The Film Foundation bezpeļņas organizācijas prezidents.

Skorsēze tiek uzskatīts par vienu no sava laikmeta ietekmīgākajiem un nozīmīgākajiem amerikāņu filmu veidotājiem. Viņš ir filmu "Ļaunās ielas" (Mean Streets, 1973), "Taksists" (1976), "Satrakotais vērsis" (1980), "Labie puiši" (1990), visās šajās filmējās viņa labs draugs Roberts De Niro. Skorsēzes filma "Taksists" Kannu kinofestivālā saņēma galveno balvu Zelta palmas zaru. Bet par filmu After Hours (1985) Skorsēze saņēma Kannu kinofestivāla balvu kā labākais režisors.

21. gadsimtā uzņēmis šādas filmas: "Ņujorkas bandas" (Gangs of New York, 2002), "Aviators" (2004), "Atkritēji" (2006), "Slēgtā sala" (2010), "Hugo" (2011), "Volstrītas vilks" (2013).

Skorsēze ir bijis vairāku dokumentālo filmu režisors, piemēram, "Nav ceļa uz mājām. Bobs Dilans" (No Direction Home: Bob Dylan, 2005), "Blūzs" (The Blues, 2003), "Izstarot gaismu" (Shine A Light, 2007) un "Džordžs Harisons: Dzīvojot materiālā pasaulē" (George Harrison: Living in the Material World, 2011).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārtins Skorsēze.
• IMDb profils (angliski)
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)