A Gaiety Girl tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem populārajiem mūzikliem (1893)
Teātra mūzikls ir teātra izrādes veids, kas apvieno dziesmas, runātu dialogu, aktierspēli un deju. Mūzikla stāsts un emocionālais saturs – humors, patoss, mīlestība, dusmas – tiek nodots caur vārdiem, mūziku, kustību un vizuālām sastāvdaļām. Lai gan teātra mūzikls pārklājas ar citām teātra formām, piemēram, operu, tas atšķiras ar to, ka mūzikai tiek piešķirta vienlīdzīga nozīme salīdzinājumā ar dialogu, kustību un citiem elementiem. Žanram attīstoties, radās rokopera.
Lai gan mūzika bijusi dramaturģijas sastāvdaļa jau kopš seniem laikiem, mūsdienu Rietumu teātra mūzikls radās 19. gadsimtā, un daudzus strukturālos elementus noteica Žaka Ofenbaha (Francija), Gilberta un Salivana (Lielbritānija) un Harigana un Hārta (Amerika) komiskās operas darbi. Pēc tam sekoja Eduarda laika muzikālās komēdijas, kas parādījās Apvienotajā Karalistē, un tādu amerikāņu autoru kā Džordža Kohana teātra mūzikli 20. gadsimta mijā. ŅujorkasPrincess Theatre muzikālie iestudējumi (1915–1918) bija māksliniecisks solis uz priekšu, pārsniedzot 20. gadsimta sākuma revijas un citus izklaides pasākumus, kas noveda pie tādiem iestudējumiem kā Show Boat (1927), Of Thee I Sing (1931) un Oklahoma! (1943). Daži no pazīstamākajiem teātra mūzikliem turpmākajās desmitgadēs ir My Fair Lady (1956), The Fantasticks (1960), Hair (1967), A Chorus Line (1975), "Nožēlojamie" (Les Misérables, 1985), "Operas spoks" (1986), Rent (1996), Wicked (2003) un Hamilton (2015).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūzikls.
