Makreles
| Makreles Scomber (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Āfrikas makrele (Scomber colias) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Kārta | Makreļveidīgās (Scombriformes) |
| Dzimta | Makreļu dzimta (Scombridae) |
| Apakšdzimta | Makreļu apakšdzimta (Scombrinae) |
| Cilts | Makreļu cilts (Scombrini) |
| Ģints | Makreles (Scomber) |
 Makreles Vikikrātuvē | |
Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Kopīgi ar 3 Indijas makreļu (Rastrelliger) sugām tās veido makreļu cilti (Scombrini), kuru mēdz saukt arī par īsto makreļu cilti.[2]
Nesenā pagātnē Āfrikas makrele (Scomber colias) un austrumu makrele (Scomber japonicus) tika sistematizētas kā viena suga, bet, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, austrumu makrele ir izdalīta kā atsevišķa suga.[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atlantijas okeānā sastopamas 2 makreļu sugas: Atlantijas makrele (Scomber scombrus), kas sastopama galvenokārt okeāna ziemeļu daļā līdz Mauritānijai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot,[4] un Āfrikas makrele, kas sastopama galvenokārt okeāna siltajos ūdeņos gar Āfrikas krastu, kā arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā.[3] Pārējās 2 sugas mājo Indijas okeānā un Klusā okeāna rietumos.[1] Baltijas jūrā reizēm iepeld Atlantijas makrele, kas vairākkārt konstatēta arī Somu un Rīgas līčos.[5]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Makreles ir vidēji lielas zivis un visas sugas ir apmēram vienādi lielas. Mazākā no visām ir dienvidjūru makrele (Scomber australasicus), kuras lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 44 cm (visbiežāk ķermeņa garums ir apmēram 30 cm), svars 1,4 kg.[6] Lielākā ir austrumu makrele, kuras lielāko īpatņu ķermeņa garums sasniedz 64 cm (visbiežāk ķermeņa garums ir apmēram 30 cm), svars 2,9 kg.[7]
Visām sugām ir slaidi, vārpstveida ķermeņi, ko sedz smalkas, cikloīdas zvīņas. Mugura ir tumši zilganzaļa ar melnu, viegli izliektu līniju rakstu, bet vēders balts. Gandrīz visām sugām, izņemot Atlantijas makreli, ir peldpūslis.[8] Makreles ir ātras un izturīgas peldētājas. Tās peld tuvu ūdens virsmai, medīdamas zooplanktonu un mazās zivis.
Pielietojums zivsaimniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Makreles ir nozīmīgas zivsaimniecības zivis, kuras tiek rūpnieciski nozvejotas cilvēku pārtikai. Tās ir samērā treknas (16,5 % tauki), bagātas ar vitamīnu B12, tām nav sīko asaku un to gaļai ir maiga un patīkama garša. Pēc termiskās apstrādes gaļa iegūst nedaudz sausu struktūru.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Makreļu ģints (Scomber)
- Atlantijas makrele (Scomber scombrus)
- Austrumu makrele (Scomber japonicus)
- Āfrikas makrele (Scomber colias)
- Dienvidjūru makrele (Scomber australasicus)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Fish Base: Genus: Scomber
- ↑ «Fish Facts: Mackerel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. februārī. Skatīts: 2013. gada 25. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 Scomber colias
- ↑ IUCN: Scomber scombrus
- ↑ «Latvijas daba: Makrele». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 25. septembrī.
- ↑ Fosh Base: Scomber australasicus Cuvier, 1832
- ↑ Scomber japonicus Houttuyn, 1782
- ↑ Промысловые рыбы России. В двух томах / Под ред. О. Ф. Гриценко, А. Н. Котляра и Б. Н. Котенёва. — М.: изд-во ВНИРО, 2006. — Т. 2. — С. 862—869. — 624 с. — ISBN 5-85382-229-2
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makreles |