Mauritānija

Mauritānijas Islāma Republika
Mauritānijas Islāma Republika الجمهورية الإسلامية الموريتانية
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Mauritānijas himna;
	Location of Mauritania Mauritānijas atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Nuakšota; 030 700) 18°09′N 15°58′W / 18.150°N 15.967°W
Valsts valodas	arābu valoda
Valdība	Islāma republika
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2009. gada aprēķins
TAI (2007)	▲ (0,520 vidējs) (154.)
Valūta	Ugija (MRO)
Laika josla	(UTC+0)
Interneta domēns	.mr
ISO 3166-1 kods	478 / MRT / MR
Tālsarunu kods	+377

Mauritānija (arābu: موريتانيا‎, Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Robežojas ar Rietumsahāru ziemeļrietumos, ar Alžīriju ziemeļaustrumos, ar Mali dienvidaustrumos un ar Senegālu rietumos. Mauritānijas platība ir 1 030 700 km² un pēc platības tā ir divdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Mauritānija ar 3,3 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Reljefs visā valsts teritorijā ir līdzens.

Mauritānija ir islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% iedzīvotāju ikdienā iztiek ar mazāk kā 1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm.

Vēsture

Senatnē Mauritānijas teritoriju apdzīvoja bafūru ciltis. 3. gadsimtā šajā teritorijā no ziemeļiem ienāca berberu ciltis. 11. gadsimtā arābi iekaroja Ganas impēriju, un Mauritānijas teritorijā izplatījās islāms.^[1]

19. gadsimtā teritorijā aizvien vairāk sāka dominēt franči, līdz 20. gadsimta pirmajos gados tie pilnībā kontrolēja Mauritānijas teritoriju. No 1920. gada Mauritānijas teritorija ietilpa Franču Rietumāfrikas sastāvā.

1960. gada 2. decembrī Mauritānija pasludināja neatkarību no Francijas. 2008. gada 6. augustā notika valsts apvērsums ģenerāļa Mohameda Ūlda Abdela Aziza vadībā. 2009. gada jūlijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Azizs uzvarēja. Šobrīd valstī valda visai stingrs islāma režīms, taču tā sadarbojas ar rietumvalstīm un tās robežas ir atvērtas tūrismam.

Ģeogrāfija

Mauritāniju raksturo visai līdzens reljefs. Lielu daļu tās teritorijas veido neauglīgi līdzenumi ar fragmentāriem klinšu atsegumiem. Valsts dienvidrietumos atrodas vairākas kraujas, kas šķērso plakankalnes, no kurām augstākā ir Adrara, kura vietām sasniedz 500 metru augstumu.

Tuksneši un pustuksneši aizņem 2/3 no valsts kopējās teritorijas, turklāt tiem ir tendence izplesties. Cauri valstij plūst Senegālas upe un tās krastos atrodas auglīgas zonas, kurās notiek arī lauksaimnieciskā darbība. Upes krastos ir atrodami arī atsevišķi tropu lietus mežu masīvi.

Klimats

Klimatu Mauritānijā nosaka tropu klimatiskā josla. Mauritānijas klimatu raksturo krasas temperatūras maiņas diennakts laikā, kā arī ļoti neregulārs nokrišņu daudzums. Sausās sezonas laikā, izņemot pašu piekrasti, valsti skar putekļainie harmatana vēji. Vairums nokrišņu izkrīt īsajā lietus sezonas laikā, kas ilgst no jūlija līdz septembrim.

Iedzīvotāji

Pēc 2013. gada tautas skaitīšanas datiem Mauritānijā dzīvoja 3 537 368 iedzīvotāji. Gandrīz visi 100% iedzīvotāju ir musulmaņi, pārsvarā sunnīti.

Ekonomika

Neskatoties uz to, ka valsts ir bagāta ar dabas resursiem, Mauritānijai ir viens no zemākajiem IKP rādītājiem Āfrikā. Vairumam iedzīvotāju iztika joprojām ir atkarīga no lauksaimniecības un mājlopiem, kaut arī liela daļa no nomadiem un sīkzemniekiem 1970. un 1980. gados ilgstoša sausuma dēļ bija spiesti apmesties pilsētās. Mauritānijā ir plaši dzelzsrūdas krājumi, kas veido gandrīz 50% no kopējā eksporta. Pateicoties pašreizējam metālu cenu kāpumam, tiek atvērti zelta un vara ieguves uzņēmumi.

Valsts pirmā dziļūdens osta tika atvērta netālu no Nuakšotas 1986. gadā. Pēdējos gados, sausuma un nesaimnieciskas ekonomikas rezultātā palielinājās parāds ārvalstīm. Privatizācija joprojām ir viena no galvenajām problēmām valstī.

2001. gadā Mauritānijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāta nafta. Lai gan tā ir potenciāli nozīmīga Mauritānijas ekonomikai, tās vispārējā ietekme ir grūti prognozējama. Mauritānija aprakstīta kā "izmisīgi nabadzīga tuksneša tauta, kura ir izpletusies arābu un Āfrikas pasaulē, un ir Āfrikas jaunākā, ja ne maza mēroga, naftas ražotāja."^[2] Zem Taodeni baseina varētu būt papildus naftas rezerves, lai gan skarbā vide padarīs naftas ieguvi par dārgu procesu.^[3]

Cilvēktiesības

Mauritānijā joprojām pastāv verdzība, lai arī tā tika atcelta 1981. gadā. 2012. gadā verdzībā atradās 10—20% valsts iedzīvotāju.

Atsauces

↑ Robert Handloff. «The West Sudanic Empires». Federal Research Division of the Library of Congress. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. septembris.
↑ Mauritania junta promises free elections. thestar.com (7 August 2008).
↑ «Taoudeni Basin Overview». Baraka Petroleum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. februāris. Skatīts: 2009. gada 14. marts.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mauritānija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Robert Handloff. «The West Sudanic Empires». Federal Research Division of the Library of Congress. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. septembris.

[2] Mauritania junta promises free elections. thestar.com (7 August 2008).

[3] «Taoudeni Basin Overview». Baraka Petroleum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. februāris. Skatīts: 2009. gada 14. marts.

[1]

[2]

[3]