Mauritānija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mauritānijas Islāma Republika
الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah
Mauritānijas karogs Mauritānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaMauritānijas himna
Location of Mauritania
Mauritānijas atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nuakšota
030 700) 18°09′N 15°58′W / 18.150°N 15.967°W / 18.150; -15.967
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Islāma republika
 -  Prezidents Mohameds Ūlds Abdels Azizs
 -  Premjerministrs Jahja Ūlds Hademins
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 28. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 030 700 km² (29.)
 -  Ūdens (%) 0,03
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 3 537 368 (135.)
 -  Blīvums 3,2/km² (221.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 6,326 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 2037 
HDI (2007)  (0,520 vidējs) (154.)
Valūta Ugija (MRO)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns .mr
ISO 3166-1 kods 478 / MRT / MR
Tālsarunu kods +377

Mauritānija (arābu: موريتانيا‎, Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Robežojas ar Rietumsahāru ziemeļrietumos, ar Alžīriju ziemeļaustrumos, ar Mali dienvidaustrumos un ar Senegālu rietumos. Mauritānijas platība ir 1 030 700 km² un pēc platības tā ir divdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Mauritānija ar 3,3 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Visu valsts teritoriju sedz līdzens reljefs.

Mauritānija ir Islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% no iedzīvotājiem ikdienā iztiek ar mazāk kā $1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē mūsdienu Mauritānijas teritoriju apdzīvoja bafūru ciltis. 3. gadsimtā šajā teritorijā no ziemļiem ienāca berberu ciltis. 11. gadsimtā arābi iekaroja Ganas impēriju, kā rezultātā Mauritānijas teritorijā izplatījās islāms.[1]

19. gadsimtā teritorijā aizvien vairāk sāka dominēt francūži, līdz 20. gadsimta pirmajos gados pilnībā kontrolēja Mauritānijas teritoriju. No 1920. gada Mauritānijas teritorija ietilpa Franču Rietumāfrikas sastāvā.

1960. gada 2. decembrī Mauritānija pasludināja neatkarību no Francijas. 2008. gada 6. augustā notika valsts apvērsums ģenerāļa Mohameda Ūlda Abdela Aziza vadībā. 2009. gada jūlijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Azizs uzvarēja. Šobrīd valstī valda visai stingrs islāma režīms, taču tā sadarbojas ar rietumvalstīm un tās robežas ir atvērtas tūrismam.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mauritāniju raksturo visai līdzens reljefs. Lielu daļu tās teritorijas veido neauglīgi līdzenumi ar fragmentāriem klinšu atsegumiem. Valsts dienvidrietumos atrodas vairākas kraujas, kas šķērso plakankalnes, no kurām augstākā ir Adrara, kura vietām sasniedz 500 metru augstumu.

Tuksneši un pustuksneši aizņem 2/3 no valsts kopējās teritorijas, turklāt tiem ir tendence izplesties. Cauri valstij plūst Senegālas upe un tās krastos atrodas auglīgas zonas, kurās notiek arī lauksaimnieciskā aktivitāte. Upes krastos ir atrodami arī atsevišķi tropu lietus mežu masīvi.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimatu Mauritānijā nosaka tropu klimatiskā josla. Mauritānijas klimatu raksturo krasas temperatūras maiņas diennakts laikā, kā arī ļoti neregulārs nokrišņu daudzums. Sausās sezonas laikā izņemot pašu piekrasti, valsti skar putekļainie harmatana vēji. Vairums nokrišņu krīt īsajā lietus sezonas laikā, kas ilgst no jūlija līdz septembrim.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2013. gada tautas skaitīšanas datiem Mauritānijā dzīvoja 3 537 368 iedzīvotāji. Gandrīz visi 100% iedzīvotāju ir musulmaņi, pārsvarā sunnīti.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka valsts ir bagāta ar dabas resursiem, Mauritānijai ir viens no zemākajiem IKP rādītājiem Āfrikā. Vairums iedzīvotāju iztika joprojām ir atkarīga no lauksaimniecības un mājlopiem, kaut arī liela daļa no nomadiem un sīkzemniekiem 1970. un 1980. gados ilgstoša sausuma dēļ bija spiesti apmesties pilsētās. Mauritānijai ir plaši dzelzsrūdas krājumi, kas veido gandrīz 50% no kopējā eksporta. Pateicoties pašreizējam metālu cenu kāpumam, tiek atvērti zelta un vara ieguves uzņēmumi.

Valsts pirmā dziļūdens osta tika atvērta netālu no Nuakšotas 1986. gadā. Pēdējos gados, sausuma un nesaimnieciskas ekonomikas rezultātā palielinājās parāds ārvalstīm. Privatizācija joprojām ir viena no galvenajām problēmām valstī.

2001. gadā Mauritānijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāta nafta. Lai gan tā ir potenciāli nozīmīga Mauritānijas ekonomikai, tās vispārējā ietekme ir grūti prognozējama. Mauritānija ir aprakstīta kā "izmisīgi nabadzīga tuksneša tauta, kura ir izpletusies arābu un Āfrikas pasaulē, un ir Āfrikas jaunākā, ja ne maza mēroga, naftas ražotāja."[2] Zem Taodeni baseina varētu būt papildus naftas rezerves, lai gan skarbā vide padarīs naftas ieguvi par dārgu procesu.[3]

Cilvēktiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mauritānijā joprojām pastāv verdzība, lai arī tika atcelta 1981. gadā. 2012. gadā 10-20% valsts iedzīvotāju atradās verdzībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Robert Handloff. «The West Sudanic Empires». Federal Research Division of the Library of Congress. Skatīts: 2009. gada 3. septembris.
  2. Mauritania junta promises free elections. thestar.com (7 August 2008).
  3. «Taoudeni Basin Overview». Baraka Petroleum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. februāris. Skatīts: 2009. gada 14. marts.