Makss fon Bādens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Makss fon Bādens
Max von Baden
Bundesarchiv Bild 183-R04103, Prinz Max von Baden.jpg
Vācijas kanclers
Amatā
1918. gada 3. oktobris — 1918. gada 9. novembris
Priekštecis Georgs fon Hertlings
Pēctecis Frīdrihs Eberts

Dzimšanas dati 1867. gada 10. jūlijā
Bādenbādene, Bādenes lielhercogiste
(Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1929. gada 6. novembrī (62 gadu vecumā)
Zālema, Veimāras republika
(Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Politiskā partija -
Dinastija Cēringenes dinastija
Tēvs Bēdenes Vilhelms
Māte Leihtembergas Marija Maksimilianova
Dzīvesbiedrs(-e) Hanoveres Marija Luīze
Bērni Marija Aleksandrs, Bādenes Bertolds
Reliģija Romas katolisms

Bādenes princis Maksimiliāns Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms (vācu: Prinz Maximilian Alexander Friedrich Wilhelm von Baden; dzimis 1867. gada 10. jūlijā, miris 1929. gada 6. novembrī) bija pēdējais Bādenes princis, politiķis un pēdējais Vācijas impērijas kanclers no 1918. gada 13. oktobra līdz 1918. gada 9. novembrim. Sāka sarunas par Pirmā pasaules kara pamiera noteikumiem, tomēr nespēja glābt monarhiju. 1918. gada 9. novembrī pasludināja imperatoru Vilhelmu II par atceltu no troņa. Tajā pašā dienā Filips Šeidemanis no Reihstāga balkona pasludināja Vāciju par republiku, bet Makss fon Bādens nodeva kanclera amatu Frīdriham Ebertam. Atlikušajā mūža daļā ar politiku nenodarbojās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]