Malijtaimira
Malijtaimira | |
---|---|
Малый Таймыр | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Laptevu jūra |
Koordinātas | 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°EKoordinātas: 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°E |
Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
Platība | 250 km² |
Garums | 29 km |
Platums | 10 km |
Augstākais kalns |
Visokaja Gorka 30 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Malijtaimira Vikikrātuvē |
Malijtaimira (krievu: Малый Таймыр) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos Severnaja Zemļas arhipelāga dienvidaustrumos. 63 km platais Viļkicka šaurums dienvidrietumos to atdala no Taimiras pussalas, bet 7 km platais Malija šaurums ziemeļrietumos — no Starokadomska salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un zemesragu. Piekrastē daudz nelielu saliņu un sēru, no kurām lielākā in Oktjabrjonoka. Ziemeļu krasts lēzens un stipri saposmots, dienvidu krastā 6—15 m augstas kraujas. Reljefs paugurains un stipri saposmots ar gravām. Augstākais paugurs ir Visokaja Gora salas dienvidos 30 m vjl. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla. Salā valda arktiskās tundras klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1913. gadā 3. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem Taimir un Vaigač. Nosaukta par Cesareviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея) par godu Krievijas troņmantiniekam Aleksejam Nikolajevičam.[1] 1926. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.[2]
No 1943. līdz 1994. gadam salas dienvidu krastā darbojās Malijtaimiras polārstacija.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malijtaimira.