Starokadomska sala
| Starokadomska sala | |
|---|---|
| остров Старокадомского | |
  Starokadomska sala  Starokadomska sala  Starokadomska sala  Starokadomska sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Laptevu jūra |
| Koordinātas | 78°14′44″N 106°38′14″E / 78.24556°N 106.63722°EKoordinātas: 78°14′44″N 106°38′14″E / 78.24556°N 106.63722°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 110 km² |
| Garums | 20 km |
| Platums | 2—9 km |
| Augstākais kalns |
Vernijs 41 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Starokadomska sala (krievu: остров Старокадомского) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos Severnaja Zemļas arhipelāga dienvidaustrumos. 27 km platais Jevgenova šaurums ziemeļrietumos to atdala no Boļševikas salas, bet 7 km platais Malija šaurums dienvidaustrumos — no Malijtaimiras salas. Ģeogrāfiski sala ar 2 km platu zemesšaurumu dalās divās atšķirīgās daļās. Dienvidu daļa ir pauguraina ar augstumiem 20—41 m vjl, daudz strautu un ezeriņu. Ziemeļu daļā zemiene ar augstumiem 2—9 m vjl, purvaina. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla, tajā valda arktiskās tundras klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1913. gadā 8. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem Taimir un Vaigač. To pirmais Malijtaimiras salas apsekošanas laikā no attāluma ieraudzīja ekspedīcijas ārsts Leonīds Starokadomskis, kura vārdā sala arī nosaukta.[1][2] Krastā pirmie izkāpa Roalda Amundsena ekspedīcijas dalībnieki 1919. gadā.