Mandrili

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mandrili
Mandrillus (Ritgen, 1824)
Mandrils (Mandrillus sphinx)
Mandrils (Mandrillus sphinx)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaMērkaķi (Cercopithecidae)
CiltsPaviānu cilts (Papionini)
ĢintsMandrili (Mandrillus)
Mandrili Vikikrātuvē

Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas. Mandrilu tuvākie radinieki ir paviāni un nesenā pagātnē tika sistematizēti paviānu ģintī kā viena suga. Mandrilu sugas mājo Āfrikas centrālajā daļā, no Kongo dienvidiem līdz Nigērijas austrumiem. Sugu izplatību nodala Sanagas upe Kamerūnā. Uz ziemeļiem no šīs barjeras mājo drils, bet uz dienvidiem mandrils.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drils (Mandrillus leucophaeus)

Mandrilu abām sugām ir biezs un garš matojums. To purna daļa ir pagarināta, bez apspalvojuma. Visā purna garumā stiepjas krāsaina sejas tulzna. Mandrilu tēviņiem tā ir zila ar sārtu degunu, bet driliem tā ir melna, kā arī deguns ir melns. Ķermeņa matojums ir pelēkbrūnā krāsā. Abām sugām ir arī koša sēžas tulzna: mandrilam gaiši zila, drilam sarkana.[2]

Tēviņi ir izteikti lielāki un masīvāki nekā mātītes. Abu sugu tēviņi vidēji sver apmēram 32 kg, mātītes 12 kg.[1] Mandriliem ir vislielākās augumu atšķirības starp dzimumiem no visām primātu sugām.[1] Piemēram, ilkņi tēviņam ir 4,5 cm gari, mātītei 1 cm.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mandrili galvenokārt uzturas un barojas uz zemes, lai gan kokā pavada vairāk laika nekā paviāni, un spēj baroties meža visos līmeņos, koku lapotni ieskaitot.[1] Mandrili pārvietojas lēnām gan uz zemes, gan kokos. Abas sugas pamatā uzturas lietus mežos, lai gan reizēm ieklejo arī atklātā ainavā. Nakti mandrili pavada kokā, turklāt viņi nakšņo katru nakti citā vietā. Visas aktivitātes notiek tikai gaišajā diennakts laikā.[1]

Mandrili ir visēdāji un barojas ar sēklām, augļiem, koku lapām, ziediem, sēnēm, gliemežiem, zirnekļiem, skorpioniem, kukaiņiem, putniem un to olām. Retākos gadījumos barībai tiek izmantoti bruņurupuči, vardes, žurkas un ciršļi. Ir novērots, ka reizēm mandrili nomedī antilopju mazuļus.[1]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā mandrili savvaļā ir grūti novērojami, faktu materiāls par vairošanās ieradumiem ir trūcīgs. Mandrili dzimumbriedumu sasniedz apmēram 4 gadu vecumā, tomēr tēviņi pāroties sāk apmēram 12 gados, sasniedzot fiziskā spēka briedumu.[1] Sākoties vairošanās sezonai, pirmās sapārojas augstākā hierarhijas ranga mātītes.

Grūsnības periods ilgst 175 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan reizēm piedzimst dvīņi.[3] Dzīves ilgums ir apmēram 28 gadi.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mandrilu ģints (Mandrillus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Primate Info Net: Mandrillus
  2. А. Э. Брэм, «Жизнь животных», т.1, Москва, Терра, 1996
  3. «ARKive: Drill (Mandrillus leucophaeus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 1. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]